Šā gada valsts budžets apstiprināts ar 1,1% inflācijas prognozi, kas, pēc A.Vilka domām, gada laikā visvairāk būs jāpārskata, jo reāli gada beigās inflācijas rādītājs būšot ap 3% robežām.
Inflācijas kāpums pirmajā pusgadā būs lielāks, nekā iepriekš prognozētais, bet gada otrajā pusē tempam jau vajadzētu samazināties, jo situācijai starptautiskajos tirgos vajadzētu stabilizēsies, jo mazināsies laika apstākļu radītās sekas dažādos reģionos, kā arī vajadzētu stabilizēties situācijai arābu valstīs, norādīja A.Vilks.
Pēc ministra prognozēm, šogad lielākās bažas inflācijas kāpuma ziņā Latvijā radīs trīs patēriņa grupas - mājoklis, komunālie maksājumi un transporta izdevumi.
"Salīdzinot ar 2010.gada decembri, pārtikas cenas pasaulē ir kāpušas vidēji par 3,4%, savukārt, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, - pat par 28,3%. Paredzams, ka cenas varētu turpināt kāpt un radīt spriedzi daudzās attīstības valstī," sacījis ministrs.
A.Vilks norādīja, ka daži no faktoriem, kas ietekmē pasaules pārtikas cenas, ir nelabvēlīga ražas sezona - plūdi, karstuma viļņi, vētras, kā arī naftas cenu kāpums - sējamās platības ir izdevīgāk izmantot biodegvielas augu audzēšanai -, pārtikas produktu ražošanas un transportēšanas izmaksu kāpums, tāpat dzīves līmeņa pieaugums lielajās attīstības valstīs.
Paredzams, ka pārtikas cenas pasaulē turpinās pieaugt līdz šā gada vidum, bet, sākoties jaunajai ražas sezonai, cenas varētu kristies. Šīs tendences ietekmēs pārtikas produktu cenu līmeni arī Latvijā, skaidroja A.Vilks.
Šā gada janvārī bija novērojams arī naftas produktu cenu kāpums pasaules tirgū, mēneša beigās sasniedzot cenu tuvu 100 ASV dolāru (52 lati) par barelu. Šādas cenu tendences rada degvielas cenu pieaugumu Latvijā, kas šogad, salīdzinot ar 2010.gada decembri, pieauga vidēji par 5,2%.
Sezonālu faktoru ietekmē samazinājās cenas apģērbam un apaviem - par 4,7%.
2011.gada janvārī, salīdzinot ar 2010.gada janvāri, patēriņa cenu indekss pieauga par 3,7%. Precēm cenas pieauga par 5,5%, bet pakalpojumiem tās samazinājās par 1%. Jāatzīmē, ka šā gada janvārī ir pārskatīts un aktualizēts patēriņa cenu indeksa grozs, kurā ir pieaudzis pirmās nepieciešamības preču īpatsvars. Pārtikas preču īpatsvars grozā ir pieaudzis par 1,1 procenta punktu un ir 25,4%, mājokļa - attiecīgi par 1,6 procenta punktiem līdz 16,3%, transporta - par 0,4 procenta punktiem līdz 13,3%. Šīs izmaiņas vēl vairāk pastiprinās Latvijas tautsaimniecības jūtīgumu pret pasaules cenu svārstībām, norādījis A.Vilks.
Jau ziņots, ka šā gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis bija par 3,7% augstāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Gada laikā precēm cenas pieaugušas par 5,5%, bet pakalpojumiem - samazinājušās par 1%.
Savukārt šā gada janvārī, salīdzinot ar 2010.gada decembri, patēriņa cenas palielinājās par 1,3%. Precēm cenas pieauga par 1,6%, bet pakalpojumiem - par 0,5%.
Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir samazinājies par 0,5%.