Viņš atzina, ka konsolidācija varētu tikt īstenota, samazinot sociālās jomas un kopējos valsts tēriņus.
Vienlaikus finanšu ministrs uzsvēra, ka papildus konsolidācija pašlaik netiek plānota un šāda nepieciešamība varētu rasties, vien piedzīvojot ļoti dramatisku scenāriju Eiropas ekonomikā.
Vilks arī atkārtoti uzsvēra, ka valdības prognozētā Latvijas ekonomikas izaugsme 2,5% apmērā nav uzskatāma par pārāk optimistisku un tā ir tuvu plānam B. Turklāt vismaz pašlaik nekas neliecina, ka valdības prognozes būtu kļūdīgas - aplēses liecina, ka janvārī budžeta ieņēmumi varētu būt pārpildīti par 6-7%.
Viņš arī prognozēja, ka šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu pieaugt vismaz par 3% un, iespējams, pat par 5%.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs iepriekš norādījis, ka Latvijai, reaģējot uz izmaiņām pasaulē, šā gada budžetā būs savlaicīgi jāveic papildu konsolidācija, lai nezaudētu atjaunoto uzticamību.
Pērn decembra vidū Saeimā atbalstītais 2012.gada valsts budžeta projekts paredz deficītu, kas ir mazāks par 2,5% no IKP. Valsts budžets paredz valsts konsolidētā budžeta ieņēmumus 4,516 miljardu latu, bet izdevumus – 4,641 miljarda latu apmērā. Tādējādi valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2012.gadā palielināsies par 255,1 miljonu latu jeb 6% salīdzinājumā ar 2011.gada plānu, bet izdevumi saruks par 113,5 miljoniem latu jeb 2,4%. Budžets ir pieņemts, balstoties uz IKP pieauguma prognozi 2,5% apmērā.