Viņķele: Ar reitingu kritumu vēlētāji vēl nesoda

"Reitingi var krist ļoti zemu, bet jautājums, kas ir tā pamatā un ko šis reitingu kritumu piedzīvojušais politiskais spēks analizē. Kas varētu būt par pamatu "Vienotības" reitingu kritumam - te jārunā par divām daļām. Viens ir objektīvi - mēs esam ļoti nepopulārus lēmumus pieņemošas valdības vadībā un mēs arī esam Saeimas vadībā, kas arī ir spiesta pieņemt ļoti nepopulārus lēmumus. Bet tā ir viena stāsta daļa. Otra daļa - ka mēs esam arī paši nepietiekami spējuši realizēt vēlētāju dāvāto uzticību, un par to mēs tiekam acīmredzot brīdināti. Vēl ne sodīti, bet brīdināti no vēlētājiem," sacīja politiķe.Viņķele domā, ka reitingu kritums tomēr nebūs pamats, lai "Vienotība" sašķeltos, nekļuvusi par vienotu partiju. "Nedomāju, ka "Vienotības" šķelšanās pamatā varētu būt uztraukumi par zemiem reitingiem, jo šāds kritisks vērtējums ir politiskā darba sastāvdaļa, un ceru, ka mani kolēģi ir pietiekami pieredzējuši, lai šī apstākļa dēļ vien paniku neceltu." Politiķe gan atzīst, ka "Vienotības" veidošana notiek "caur ērkšķiem".Taujāta, vai "Vienotība" nav ļoti būtiski devalvējusi savus morāli ētiskos standartus, nereaģējot uz skandāliem ap saviem biedriem Arti Kamparu, Lindu Mūrnieci, Silvu Bendrāti un citiem, un šādi neriskē ar vēl dziļāku reitinga kritumu, Viņķele pauž viedokli, ka ar augstajiem standartiem esot tā - jo augstākus tos izvirza, jo uzliek sev visaugstākās raudzes vērtējuma kritērijus, "līdz ar to, iespējams, dažreiz šie pārkāpumi gan absolūtā nodarījuma smagumā, gan seku ziņā ir nesalīdzināmi mazāki nekā kādiem citiem mūsu kolēģiem, kas neizmanto šādus ļoti noteiktus, striktus un sabiedrībā jūtīgi vērtētus kritērijus, bet mēs par to tiekam daudz smagāk vērtēti un sāpīgāk sodīti".Vērtējot "Vienotības" atbildību par krīzes laika politiskajām reformām un to ietekmi uz politiskā spēka popularitāti, Viņķele atzīmē, ka šie negatīvie reitingi nebūtu jāiznes vienai pašai "Vienotībai". "Tā ir koalīcijas atbildība kopumā. Mēs nevaram runāt, ka par reformām būtu atbildīgs kāds viens ministrs vai viens premjers, tā ir valdības atbildība kopumā. Tāpat koalīcijas spēja saprast, ka bez reformām jūtīgās nozarēs tās milzīgās pūles, kas izdarītas budžeta konsolidācijai, var būt vējā palaistas iespējas."Viņķeles skatījumā Latvijas politikā ilgstoši trūkst politiskās gribas, apņēmības un vīzijas. "Šeit es nekādā gadījumā nerunāju tikai par pēdējo gadu. (..) Politiskās gribas trūkums un mazdūšība, un, no otras puses, sabiedrības izpratne par cēloņu un seku sakarībām. No vienas puses, mēs vēl mazliet dzīvojam padomju laika domāšanas un izpratnes ēnā, un ekonomiskās kategorijas diemžēl ir sarežģītāk aptveramas. Tādēļ virkne reformu ir neveiksmīgi pasniegtas, un līdz ar to no sabiedrības ir saņemts pietiekami nepārprotams pretspars, un tā tas aiziet pa tādu spirāli - politiķi dabū nepopulāro vērtējumu un automātiskā pašsaglabāšanās reakcija ir parauties atpakaļ un atlikt. Šeit mēs redzam, ka šāda taktika ir īslaicīga un ved īstenībā uz nekurieni."