Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kuram būtu jānosauc nākamais premjers, Āboltiņu gatavs nominēt tad, ja viņa spēs nodrošināt visas Vienotības frakcijas atbalstu, liecina neoficiālā informācija.
Pati Āboltiņa vēl vasarā pieteica ambīcijas šīs valdības krišanas gadījumā kļūt par premjeri, atsaucoties uz principu, ka Vienotībai nākamais premjera kandidāts būtu partijas vadītājs. Kā reālākā pretendente Āboltiņa kuluāros tiek minēta arī pašlaik, lai gan viņa pati par iespēju vadīt valdību runā aizvien izvairīgāk. “Par to runā tikai citi visapkārt, par mani runā visu ko. Es varu parādīt - astes, ragu man nav,” komentēja Āboltiņa.
Neoficiāla informācija liecina, ka Āboltiņai vismaz pagaidām nebūtu arī Nacionālās apvienības (NA) balsu. Oficiāli NA līderis Gaidis Bērziņš norāda, ka partijai svarīgi, lai jaunais premjers baudītu sabiedrības uzticību. “Ja gadījumā tiešām Vienotība izlemj mainīt Ministru prezidenta amata kandidātu, izvirzīt kādu citu kandidātu, tad mums viens ļoti būtisks priekšnoteikums, kas mums ir izskanējis frakcijā - lai šis kandidāts baudītu arī sabiedrības uzticību,” teica Bērziņš.
Izskanējis, ka nolūkā mazināt NA lomu notiek sarunas par Mārtiņa Bondara vadītās Latvijas Reģionu apvienības kā ceturtā partnera iesaisti valdībā. Bondars šādas sarunas noliedz, vienlaikus atzīstot, ka Āboltiņas kļūšana par premjeri būtu politiski loģiska, jo viņa ir šī politiskā spēka vadītāja.
Politikas vērotāji gan atzīst, ka Āboltiņa, iespējams, jau ir nokavējusi iespēju sēdēt valdības vadītājas krēslā. “Ja valdības priekšgalā nostājas partijas priekšsēdētāja, kurai nav sabiedrības atbalsta, tas nozīmē tikai vienu vienīgu rezultātu - viņa aizies pa burbuli kopā ar visu partiju. Nevis viena pati, bet kopā ar visu partiju,” tā vērtēja žurnāla Ir politikas komentētājs Aivars Ozoliņš.
Pēc Āboltiņas teiktā, viņa ar Straujumu nav pārrunājusi Vienotības atbalstu pašreizējai premjerei, lai gan prognozes par drīzu valdības galu cirkulē intensīvi. “Mēs runājam ar Straujumas kundzi, lai kādas leģendas jums ap to gribētos vīt. Mēs runājam ar viņu gan oficiālos pasākumos, gan pēc tam neoficiāli par to, kā mēs redzam tālāko attīstību,” teica Āboltiņa, bet uz jautājumu, vai Straujumai kā premjerei ticis garantēts “Vienotības” atbalsts, norādīja: “Šis nav bijis mūsu sarunu objekts.”
Nākamsestdien, 5.decembrī, notiks Vienotības kongress, kurā prezentēs savu ilgi loloto jauno rīcības programmu Latvijas simtgadei. Tiek pieļauts, ka par savu aiziešanu no premjeres amata Straujuma varētu paziņot jau šajā kongresā, kā iemeslu minot to, ka jaunās Vienotības programmas īstenošanai vajadzīgs jauns līderis. Neoficiāla informācija liecina, ka Straujuma gatava atkāpties tikai tad, ja viņu apmierinās nākamās valdības potenciālās aprises.
Komentējot varbūtību, ka valdības grožus varētu pārņemt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), politikas vērotāji ir skeptiski. “Tas būtu politiski loģiski, jo, ja “Vienotība” netiek galā ar valdības vadīšanu, tad loģiski, ka nākamās valdības veidošana ir jāuztic kādam citam no politiskajiem spēkiem. Bet problēma ir tā, ka ZZS pašreizējā situācija ir ideāla - viņi dabū cauri visus sev vajadzīgos lēmumus un visa atbildība par to tiek pavisam citai partijai. Mēs jau redzam - viņu reitingi aug, “Vienotībai” krītas. Nu kāpēc viņiem pašiem būtu tagad trīs gadus pirms vēlēšanām jāuzņemas atbildība par tiem visiem nepopulārajiem un smagajiem lēmumiem, kuri vēl būs jāpieņem?” sprieda Ozoliņš.