Vismaz seši topošie ministri gatavojas nolikt Saeimas deputāta mandātus, bet ir arī neizlēmušie

No 13 topošajiem ministriem desmit ir ievēlēti Saeimā. Seši no viņiem aģentūrai LETA jau apliecināja, ka neplāno savienot abus amatus, attiecīgi noliks deputāta mandātu. Savukārt, piemēram, partijas KPV LV virzītā labklājības ministra amata kandidāte Ramona Petraviča vēl nav izlēmusi, ko darīs, uzsverot, ka paļausies uz KPV LV frakcijas viedokli.

Deputāta mandātu plāno nolikt Jaunā konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns. Viņš aģentūrai LETA teica, ka to darīs, jo vēlas koncentrēties uz ministra darbu. Bordāna vietā parlamentā varētu strādāt Jānis Cielēns.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) izglītības un zinātnes ministra amatam virza deputāti Ilgu Šuplinsku, bet satiksmes ministra amatam - Tāli Linkaitu. Šie politiķi arī ievēlēti Saeimā, un Linkaita vietā parlamentā varētu strādāt Jānis Butāns, bet Šuplinskas vietā - Andris Kazinovskis. Šuplinska aģentūrai LETA jau apliecināja, ka uz ministrēšanas laiku noliks deputātes mandātu.

Šonedēļ KPV LV izvirzīja jauno ekonomikas ministra kandidātu - Ralfu Nemiro, jo Dizdis Šmits savu kandidatūru atsauca. Nemiro vietu parlamentā varētu ieņemt Jelgavas novada domes deputāts Aivars Geidāns.

Tāpat KPV LV mainījies labklājības ministra amata kandidāts - sākotnēji uz šo amatu kandidēja parlamentāriete Ieva Krapāne, kura savu kandidatūru atsauca. Vēlāk KPV LV šim amatam izvirzīja Ramonu Petraviču. Viņas vietā parlamentā varētu darboties Saldus novada pašvaldības vides pārvaldības speciālists un uzņēmuma Austrumu Lauki valdes priekšsēdētājs Edgars Kronbergs.

Petraviča aģentūrai LETA uzsvēra, ka pagaidām nav pieņēmusi lēmumu, vai atteiksies no Saeimas deputāta mandāta vai arī apvienos šos amatus. Šī lēmuma pieņemšanā politiķe paļausies uz partijas KPV LV frakcijas viedokli.

KPV LV iekšlietu ministra amatam izvirzījusi Sanda Ģirģena kandidatūru, bet viņš parlamentā nav ievēlēts.

Jaunā Vienotība jaunajā valdībā bez premjera amata varētu vadīt Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. Ārlietu ministram amatam izvirzīts Edgars Rinkēvičs, bet finanšu ministra amatam - Jānis Reirs. Abi politiķi ir ievēlēti 13. Saeimā.

Rinkēvičs ar sava padomnieka Mārtiņa Drēģera starpniecību aģentūrai LETA jau apliecināja, ka uz ministra pilnvaru laiku noliks parlamenta deputāta mandātu. Uz viņa vietu Saeimā varētu pretendēt Kārlis Šadurskis, kurš gan pašlaik darbojas Eiropas Parlamentā (EP), bet kā nākamais uz vietu Saeimā varētu pretendēt līdzšinējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Savukārt Reira vietā Saeimā varētu darboties iepriekšējā sasaukuma parlamentārietis Atis Lejiņš. Reirs aģentūrai LETA apliecināja, ka plāno nolikt deputāta mandātu Saeimā. Vienlaikus ministrs norādīja, ka, kaut arī kļūs par finanšu ministru, viņš turpinās sekot līdzi labklājības nozarē notiekošajam.

Attīstībai/Par! (A/P) lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam - Juri Pūci, savukārt veselības ministra amatam - Ilzi Viņķeli.

Pabriks un Pūce ir ievēlēti Saeimā, un viņu vietā parlamentā varētu strādāt attiecīgi šī politiskā spēka pārstāvji Mārtiņš Šteins un Dace Bluķe. Pabriks aģentūrai LETA apliecināja, ka uz ministra pilnvaru laiku noliks deputāta mandātu, jo abus amatus viņš nespēšot savienot.

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) uzskata, ka kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, bet zemkopības ministra amatam tiek virzīts Kaspars Gerhards.

Melbārde ir arī 13. Saeimas deputāte, un viņas vietu parlamentā varētu ieņemt Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks. Melbārde aģentūrai LETA apstiprināja, ka plāno nolikt deputāta mandātu, jo uzskata, ka ministra un deputāta pienākumu pilnvērtīga un kvalitatīva izpilde vienlaicīgi nav apvienojama.

Kā ziņots, Saeima trešdien balsos par Kariņa valdības apstiprināšanu. 

(papildināts virsraksts, 1. un 11. rindkopa)