Visticamāk, NRTP būs jāizšķiras LR2 iznomāt vai veidot meitasuzņēmumu
LR2, kurā skan latviešu mūzika, ir klausītākais radio kanāls, kas arī LR ienes lielākos reklāmas ieņēmumus, taču daudzkārt apspriesta tā atbilstība raidorganizāciju sabiedriskā pasūtījuma jēgai. Ņemot vērā, ka LR ir nonācis finansiālās grūtībās un LR2 spēj dzīvot kā biznesa projekts, jau pirms vairākiem mēnešiem LR vadība nāca klajā ar ieceri arī attiecībā uz LR2 iedarbināt publiskās un privātās partnerības mehānismu, to iznomājot privātam partnerim. Saskaņā ar LR piedāvātajiem LR2 koncesijas priekšnoteikumiem, kas nonākuši arī Dienas rīcībā, LR pelnošā kanāla bilance tomēr ir negatīva, jo tas paredz ne tikai lielus ieņēmumus, bet arī salīdzinoši lielas produkcijas ražošanas izmaksas. LR ģenerāldirektors Dzintris Kolāts stāsta, ka LR nodošana koncesijā ļautu izvairīties no zaudējumiem un vēl pelnīt no nomas maksas. Pagaidām atvērts jautājums ir tās apjoms. Dienas rīcībā esoša informācija liecina, ka minētas vairākas iespējas — vēl jūnija sākumā sagatavoto LR2 koncesijas priekšnoteikumu variantā minētā summa līdz 2010.gada beigām bija 3700 latu mēnesī un vēlāk 8% no LR2 ikmēneša apgrozījuma, bet ne mazāk kā 3700 latu mēnesī. Vēlāk NRTP apspriestā summa jau pieaugusi līdz apmēram 10 000 latu mēnesī. Dz.Kolāts vairās minēt precīzu summu, uzsverot, ka tā vēl nav zināma, tomēr pieļauj, ka sākotnēji minētie 3700 lati mēnesī tie nebūs: "Tas ir pamaz." Taču viņš pieļāva, ka sākumposmā nomas maksa būtu fiksēts skaitlis, bet vēlāk tā varētu veidot noteiktu daļu no apgrozījuma. Kā iespējamais iznomāšanas laiks LR2 koncesijas priekšnoteikumos piedāvāti 10 gadi.
Tomēr LR2 nodošanai koncesijā pievienojies vēl viens iespējamais rīcības variants — LR meitasuzņēmuma veidošana, kas pārvaldītu LR2. To rosina LR kuratore padomē Dārija Juškeviča, kura sākusi meklēt 2.kanāla nākotnes ceļus pēc tam, kad pieļauta iespēja arī izsolīt tā frekvenci. Tā, viņasprāt, būtu atteikšanās no LR īpašumā esošas vistas, kas dēj zelta olas reklāmas naudas izteiksmē. Meitasuzņēmuma veidošana varētu radīt iespēju LR2 paturēt tā pašreizējiem darbiniekiem, nevis nodot kādai trešajai personai, iespējams, citam medijam. Gan Dz.Kolāts, gan D.Juškeviča norāda, ka LR meitasuzņēmuma veidošanas priekšrocība ir tā, ka to var izdarīt juridiski korekti īsākā laikā nekā koncesijas gadījumā. Abos gadījumos būtu jāmaina Elektronisko mediju likums, tomēr privātā un publiskā partnerība paredz arī garu un sarežģītu procedūru, kas turklāt nozīmē papildu izmaksas — piemēram, ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksas lēšamas piecciparu skaitļa izteiksmē, izriet no Dz.Kolāta teiktā. Viņš arī norāda, ka, iespējams, līdz jaunajam gadam šo procesu varētu nepagūt noslēgt un LR2 darbība tādā gadījumā uz laiku pat varētu apstāties. Tomēr arī meitasuzņēmuma veidošana pagaidām rada vairākus neatbildētus jautājumus. Viens no tiem ir tā valdes veidošanas principi, jo pašreizējais tiesiskais regulējums neļaujot tajā darboties cilvēkiem, kuri pieņēmuši lēmumu par meitasuzņēmuma izveidi — tātad LR valdes un NRTP locekļi, tādēļ Dz.Kolāts jautā — kas tad tie būs? Otrs jautājums, kas Dz.Kolātam pašlaik liek būt piesardzīgam, ir, vai valsts šādam uzņēmumam neuzliks kādus ierobežojumus brīvi darboties tirgū, jo tad no šīs iespējas nebūtu jēgas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.