Fragments no intervijas:
Komentējot izskanējušās runas par iespējamo balsu pirkšanu nule kā notikušajās vēlēšanās, esat minējis, ka tā varētu būt Saskaņas provokācija. Kas jums tā liek domāt?
Manā pieredzē jau ir bijuši vairāki gadījumi, kad, ja es, piemēram, paziņoju, ka Saskaņu valdībā neņemsim nekādā gadījumā, esmu sagaidījis no šīs puses kādus, atvainojos, rupjus uzbraucienus. Ja runājam konkrēti par šo priekšvēlēšanu ciklu, tad es Latgalē strādāju ļoti aktīvi un, teiksim tā, ne bez manas līdzdalības notika veselas nodaļas, to skaitā reģionā ļoti autoritatīvā Zilupes pašvaldības vadītāja, aiziešana no Saskaņas. Par ko Saskaņa pašsaprotami ir sarūgtināta, un tai ir pamats būt niknai uz mani. Indikācija bija arī neilgi pirms vēlēšanām notikušais Saskaņas rīkotais mītiņš Doma laukumā. Lai gan tēma it kā bija valdības virzītā Citadeles bankas pārdošana, ar kuru es kā Saeimas deputāts nekādi neeesmu saistīts, Latgalē kandidējušais Elksniņa kungs nez kādēļ turēja plakātu tieši ar manu ģīmi.
Tomēr ar ziņu par iespējamo balsu pirkšanu nāca jūsu paša partijas biedrs Juris Vidiņš.
Mēs visi esam brīvi paust savu viedokli, to skaitā vērsties ar iesniegumu Drošības policijā. Es pats, iespējams, būšu spiests to darīt.
Jūs gribat teikt, ka jūsu vārdā kaut ko darīja ar Saskaņu saistīti cilvēki, savukārt Vienotības biedrs Vidiņš, vienkārši sakot, uzķērās?
Es neko negribu vērtēt, vienkārši man ir sajūta, ka tur vispār ir vairāk runu un baumu nekā reālu darbību. Respektīvi, ka ne tikai es pats būtu ko pretlikumīgu darījis, to es varu apliecināt, bet ka vispār nekas tāds - pat konkurentu "izpildījumā" - ir noticis. Ir daudz runu, un viss. Attiecīgi ir tikai normāli, ka Drošības policija šo lietu noskaidros, esmu pārliecināts, ka patiesība noskaidrosies.
Ja tā, tad varbūt nevajadzēja steigties ar atkāpšanos no frakcijas vadītāja amata?
Pašreizējā situācijā Vienotības pilnvērtīga rīcībspēja ir izšķiroša, attiecīgi, ja runa ir kaut par ēnas mešanu uz partiju, tad uzskatu, ka man pareizāk ir atkāpties. Man tas krēsls pie dibena nav pieaudzis.
Ir viedoklis, ka tas, ko mēs redzam, ir zināma varas maiņa Vienotībā - jūs, Solvita Āboltiņa… Varam lietot jebkuru darbības vārdu, bet aiziet līdzšinējā vadība.
Laiks noliks visu savās vietās. Bez lielīšanās varu teikt, ka esmu to vezumu apzinīgi vilcis, esmu noturējis valdību, arī tad, kad tā bija mazākumā. Un vienlaicīgi esmu pamatīgi, pamatīgi apliets ar dubļiem - domāju, ka maz ir tādu, kuriem nācies izciest līdzvērtīgas antikampaņas. Paldies dievam, mums, čangaļiem, nervu sistēma ir stabila, un mēs spējam tādas cūcības pārciest. Protams, mana noslodze, smalki izsakoties, tuvākā laikā būs mazāka, tomēr es nedomāju, ka Zaķis vai Āboltiņa ir norakstāmi. Mūsu pieredze un iemaņas vēl būs pieprasītas.
Visu interviju lasiet trešdienas, 8.oktobra, avīzē Diena!