Viņš uzsvēra, ka Latvenergo nemaz nevarētu iesniegt regulatoram tādu tarifu projektu, kas paredz sociālās komponentes, un SPRK nebūtu tiesību to akceptēt. Diferenciācija veikta, izmantojot ekonomiskos aprēķinos, nevis sociālos faktorus.
"Ja kādam tiešām rūp sociālie jautājumi, tie nav jārisina šovu veidā, kad sabiedrība tiek mulsināta un galu galā neko nesaprot, un arī pašam Latvenergo jādomā kaut kādas samežģītas shēmas, lai, no vienas puses, tas varētu pildīt kaut kādus politiskos pasūtījumus, un, no otras puses, lai tomēr viss paliktu likuma ietvaros. Līdz ar to dzimst šādas shēmas, kuras neviens nesaprot," vērtēja I.Zariņš.
Viņš uzsvēra, ka Latvenergo jāiesniedz ekonomiski pamatots tarifs, un tajā nevar būt nekāda sociālā komponente. Tā kā Latvenergo no savas peļņas segs izmaksas, kas radīsies, no 1.aprīļa pirmajām 1200 patērētajām kilovatstundām (kWh) piemērojot pašreizējo tarifu, turīgākas mājsaimniecības nesubsidēs pārējās un šāda veida šķērssubsīdiju nebūs, vērtēja SPRK padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.
Trešdien vairāk nekā divas stundas ilgušajā Latvenergo jaunā tarifu projekta apspriešanā padomes sēdē esot diskutēts arī par to, kā rīkoties nākotnē, lai šāda jezga nerastos.
Pēc I.Zariņa domām, risinājums ir vienkāršs - Latvenergo ir valsts uzņēmums un akcionārs var lemt, kā izmantot tā peļņu. Viņaprāt, nav jāliek Latvenergo izdomāt kādas shēmas un apzināt, kas ir otrā pusē skaitītājam - miljonārs ar peldbaseinu vai daudzbērnu ģimene. Tas ir pilnīgi neloģiski, un ar to Latvenergo nebūtu jānodarbojas. Energokompānijai jānodarbojas ar elektrības ražošanu, bet ar sociālajiem jautājumiem jānodarbojas atbilstošiem dienestiem, kuriem ir atbilstoši mehānismi un kuri perfekti zina, kur ir daudzbērnu ģimenes, invalīdi, pensionāri, savu viedokli skaidroja SPRK pagaidu vadītājs.
Pēc viņa vērtējuma, desmit, divdesmit miljonus no Latvenergo peļņas varētu ieskaitīt sociālajā budžetā un tālāk izmantot atbalsta shēmām. Tad no šādas jezgas varētu izvairīties.
Viņš gan notikušajā nevainoja Latvenergo, atzīstot, ka kompānija vienkārši centās izpildīt to, ko liek akcionārs.
Jāatgādina, ka, paziņojot par jauno tarifu aprēķināšanas kārtību, Ekonomikas ministrija uzsvēra, ka piedāvātās izmaiņas tarifos neskars sociāli neaizsargātāko sabiedrības daļu. Arī Latvenergo norādīja, ka izveidotā tarifu struktūra balstīsies uz sociālā atbildīguma principa un diferencēs cenu atbilstoši elektroenerģijas patēriņam.
Kā ziņots, 1.aprīlī stāsies spēkā jauna tarifu aprēķināšanas kārtība, saskaņā ar kuru vairāk būs jāmaksā mājsaimniecībām, kas tērē vairāk. Tarifs būs atkarīgs no patēriņa apjoma gada garumā, un uzskaiti sāks no 1.aprīļa. Par pirmajām 1200 kWh būs jāmaksā pašreizējais tarifs - 8,25 santīmi par kWh. Kad šis patēriņa apjoms tiks pārsniegts, tarifs būs 10,74 santīmi par kWh.
Pēc Latvenergo aprēķiniem, apmēram 30% mājsaimniecību ikmēneša maksa par elektrību gada griezumā pieaugs vidēji par latu, 16% mājsaimniecību ikmēneša maksa pieaugs vidēji par 4,36 latiem, bet 6% - par vairāk nekā desmit latiem. Puse mājsaimniecību neizjutīs tarifu izmaiņas.
Juridiskajām personām, kam nav pienākums pirkt elektrību brīvajā tirgū, no 1.aprīļa tiks piemērota tirgus cena, bet līdzšinējā viena tarifu plāna vietā varēs izvēlēties no trīs.
Pēc Latvenergo sniegtās informācijas, vidēji no 1.aprīļa tarifs mainīsies par 21%.