Prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa žurnālistiem pirmdien pavēstīja, ka Zatlers iepazīsies ar Konstitucionālo tiesību komisijas izstrādātajiem secinājumiem attiecībā uz izmaiņām Satversmē un trešdien preses konferencē informēs par konkrētu grozījumu redakciju, ko iesniegs Saeimā.
Eksperti iesaka prezidentam paredzēt tiesības konsultēties ar Ministru prezidenta amata kandidātu par ministru amatu pretendentiem, kā arī tiesības izvirzīt tiesībsarga, valsts kontroliera un Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātus. Konstitucionālo tiesību speciālisti iesaka prezidentam dot tiesības atlaist parlamentu krīzes laikā un Satversmē novērst iespēju, ka prezidentu var atlaist politisku iemeslu dēļ.
Rassa uzsvēra, ka šie grozījumi, ja tos pieņemtu Saeimā, attieksies uz prezidentu pēc 2015.gada, nevis pašreizējo prezidentu.
Levits žurnālistiem sacīja, ka eksperti pētījuši nepieciešamību uzlabot Satversmi, saglabājot pašreizējo valsts iekārtu - parlamentāru demokrātisku republiku. Līdz ar to komisija nav izvērtējusi, vai būtu jāmaina valsts iekārta pret prezidentālu vai semiprezidentālu.
"Mūsu mērķis ir uzlabot pašreizējās sistēmas funkcionēšanu, labāk sadalot konsekvences starp valsts varas orgāniem, kas ir noteikti Satversmē, proti, mēs koncentrējāmies uz Valsts prezidenta funkcijām," pastāstīja Levits. "Mēs uzskatām, ka biežās cerības, kas ir saistītas ar priekšlikumiem ieviest prezidentālu vai semiprezidentālu sistēmu, mūsuprāt, nevarēs šos trūkumus novērst, jo to iemesli ir citi, nevis tas, ka būtu nepareizi sadalīta valsts vara starp valsts orgāniem."
Pirmais priekšlikums ir par Valsts prezidenta lomu valdības izveidē. Vairākās valstīs prezidentam ir tiesības iesaistīties Ministru kabineta (MK) veidošanā. Pašlaik Satversmē prezidentam ir tiesības izvirzīt Ministru prezidenta amata kandidātu.
"Lai uzlabotu valdības sastāvu un tā izveidošanas procesu, būtu nosakāms, ka, pirms Ministru prezidents iet uz Saeimu ar savu valdības sastāvu, viņam būtu jākonsultējas ar Valsts prezidentu. Tā prezidents varētu izteikties par tiem kandidātiem, ko Ministru prezidenta amata kandidāts liek priekšā, un koalīcijas iemeslu dēļ novērst nepiemērotas kandidatūras, vismaz izteikt savu viedokli," paskaidroja Levits un norādīja, ka Saeima apstiprina vai noraida piedāvāto valdības sastāvu.
Otrs priekšlikums ir par Valsts prezidenta lomu valsts amatpersonu kandidātu izvirzīšanā. Levits informēja, ka pašlaik pēc būtības ir trīs amatu grupas - politiskas amatpersonas (piemēram, ministri), profesionālās amatpersonas (ierēdņi, tiesneši) un profesionāli politiskas amatpersonas, kurām ir jābūt profesionāli kvalificētām, bet tām ir nepieciešams arī politisks atbalsts. Pēdējo minēto amatpersonu izvirzīšanas process, pēc komisijas secinājumiem, nav adekvāts un ir politisks, atšķirībā no citām amatpersonām tās nevar veikt politisko kampaņu.
Tādēļ komisija rosina Satversmē paredzēt, ka trīs amatpersonu - tiesībsarga, valsts kontroliera un Latvijas Bankas prezidenta - kandidātu izvirzīšanu uztic prezidentam.
"Pareizā procedūra būtu tāda, ka Valsts prezidents meklē attiecīgo kandidatūru un iepriekš jau saskaņo iespējamo kandidatūru, vai tā var dabūt vairākumu Saeimā, tad liek priekšā Saeimā ievēlēt šo kandidātu, un Saeimai ir beidzamais vārds, vai tā viņu akceptē vai ne," klāstīja Levits.
Attiecībā uz ģenerālprokurora, Satversmes tiesas (ST) un Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātiem nav nepieciešams iesaistīt prezidentu, jo pašreizējais kandidātu izvirzīšanas process ir "adekvāts un piemērots".
Komisija arī rosina nākotnē apsvērt palielināt ST tiesnešu skaitu un tādējādi prezidentam paredzēt tiesības izvirzīt divus tiesneša amata kandidātus.
Savukārt attiecībā uz prezidenta darbību likumdošanas jomā komisija uzskata, ka prezidentam pašlaik ir adekvātas iespējas šajā jomā, jo valsts pirmā persona var ietekmēt likumdošanu gan ar iniciatīvām, gan nododot likumprojektus otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. "Valsts prezidenta kompetenci nav nepieciešams palielināt," atzina komisijas vadītājs.
Nākamais komisijas pētījumu objekts bija Saeimas priekšlaicīgas vēlēšanas. Levits uzsvēra, ka jau 2008.gadā izstrādātajā viedoklī eksperti norādīja, ka prezidentam būtu jādod tiesības atlaist Saeimu krīzes gadījumā. "Mēs vēlreiz norādām uz to - ja mēs runājam par prezidenta lomas optimizāciju, šīs tiesības ir nepieciešamas," minēja Levits.
Komisija arī rosina precizēt prezidenta tiesības ārpolitikā, kā arī valsts aizsardzības un drošības jomā. Levits konkrētāk par šiem priekšlikumiem gan nerunāja.
Visbeidzot, komisija izstrādājusi secinājumus arī par prezidenta atlaišanas procedūru. Proti, pašlaik Satversmē noteiktais ļauj prezidentu atlaist bez īpaša pamatojuma. "Tas nozīmē, ka faktiski politisku iemeslu dēļ Valsts prezidentu var atlaist. Tas ir pareizi attiecībā uz Ministru prezidentu, bet tas nav pareizi attiecībā uz Valsts prezidentu," teica Levits.
Tādēļ komisija norāda uz nepieciešamību noteikt Satversmē prezidenta konstitucionālo atbildību - prezidentu var atlaist īpašā procedūrā, ja ir "īpaši juridiski konstatējami iemesli, it sevišķi Satversmes un likuma pārkāpumi. Pašlaik pamatlikumā teikts, ka prezidentam par savu darbību politiskās atbildības nav.
"Lai prezidenta autonomiju nodrošinātu, vajadzētu aizstāt Satversmes 51.panta noregulējumu ar konstitucionālo atbildību," piebilda komisijas vadītājs.
Uz jautājumu, vai komisija vērtējusi arī jautājumu par tautas vēlētu prezidentu, Levits atzina, ka tas nav analizēts, taču "pašreizējā diskusija nav pietiekami kompetenta, jo ar tiek saistītas dažādas cerības, ko nevar attaisnot, mainot pašreizējo parlamentāro iekārtu pret prezidentālu iekārtu".
"Vēlētāji ir tie paši, līdz ar to par šiem demokrātijas trūkumiem, kas pie mums tiešām eksistē un ar kuriem ir jānodarbojas, ir nepieciešama adekvāta diskusija un līdzekļi, lai tos risinātu," sacīja Levits.
Komisijas pārstāvis Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš arī atzina, ka pašreizējā sistēma ir jāpilnveido, lai veicinātu sadarbību starp varas atzariem un izmantotu prezidenta institūciju kopējam labumam.
Komisijas pilnais viedoklis būs pieejams pēc dažām dienām, un tas ir aptuveni 90 lappušu biezs.