Kā uzskata prezidents, partiju dalīšana pēc etniskā principa mums traucē.
"Es parasti saku – ja Saskaņas centrs (SC) ir teicis, mēs esam sociāldemokrātiska partija, tad tai jāņem iekšā Latvijas sociāldemokrāti, bet tiem, kas ir liberāļi un konservatīvie, jāpāriet pie Tautas partijas vai Latvijas Pirmās partijas. Liberāļiem jāiet pie Vienotības partijām, un tām jāmet ārā visi sociāldemokrāti, kuriem jāiet uz SC," klāstīja prezidents.
Viņaprāt, ja politiķi ir drosmīgi izdarīt šo izvēli un viņiem tas izdodas, mūsu politiskā vide un valsts nākotne ietu daudz straujāk uz augšu nekā pat spējam to iedomāties. Pašreizējā situācija, viņaprāt, traucē politiskajai sistēmai.
"Par ko tad mēs cīnāmies? Par brīvu Latviju? Tas jau ir izdarīts 20 gadus atpakaļ. Pret brīvu Latviju? Tas būtu diezgan bezjēdzīgi. Latvija kā valsts dod mums visiem to māju sajūtu, kas visiem nepieciešama. Jāatmet kategoriskie dalījumi etniskajās partijās," intervijā vērtēja prezidents. Viņš domā, ka cilvēki Latvijā arī ir orientēti uz to, lai mainītos. Nav svarīgi, kādu etnisko grupu cilvēks pārstāv, bet viņš pārstāv valsts politiku, kas ietekmē valsts ekonomiku, piebilda prezidents.
Viņaprāt, jānotiek politisko spēku konsolidācijai – konservatīvie, liberāļi utt. "Ja turpināsim domāt, ka galvenais ir grupu intereses, nevis valsts
intereses, nekur tālu netiksim," piebilda V.Zatlers.
Vaicāts par to, vai nav jāmaina barjera partiju iekļūšanai Saeimā, viņš pauda viedokli, ka 5% ir ļoti atbilstošs slieksnis, nevajag ne pazemināt, ne paaugstināt.
"Ja domājam, ka ar šādām sīkām kosmētiskām izmaiņām uzlabosim politisko
vidi, tas neko nedos. Jāsāk darīt, jāsāk kļūt pieaugušiem," teica prezidents, mudinot domāt par spēku konsolidāciju, balstoties uz pārliecību.
V.Zatlers pagaidām atturējās atbildēt, vai, ja apstākļi tā izveidosies, varēs par premjeru nosaukt SC pārstāvi. "Pirmo vārdu teiks vēlētājs. Kamēr viņš nav pateicis savu izvēli vēlēšanās, tikmēr prezidentam ir jācieš klusu," noteica prezidents.
Viņš uzskata, ka šogad ir lieliska iespēja vēlēšanās izvēlēties un šajos nepilnos četros mēnešos līdz vēlēšanām jautāt, kā konkrētā partija tērēs to naudu, kas valstij būs pieejama, kur samazinās izdevumus, kur palielinās, kādi ir viņu argumenti. "Nevar pieļaut, ka šie jautājumi paliek neatbildēti, jo tad atkal dabūsim kādu brīnumainu lēmumu vienas nakts laikā." Pēc prezidenta domām, lielākais ienaidnieks četros mēnešos ir populisms – solīt to, ko nevar izpildīt.
Runājot par politisko iekārtu Latvijā, V.Zatlers pauda viedokli, ka labākā valsts pārvaldes forma ir parlamentārā demokrātija, jo "šeit nav nejaušību". Viņš norādīja, ka kādreizējais valstsvīrs Kārlis Ulmanis dzīvoja pilnīgi citos ekonomiskos un sociālos apstākļos un jebko nokopēt būtu neiespējami, tā būtu neveiksme. "Ja domājam, ka prezidentāla republika atrisinās pilnīgi visu... Viens
cilvēks nevar atrisināt visas problēmas, tā 21.gadsimtā ir ilūzija." V.Zatlers gan atzina, ka prezidentu varētu vēlēt tiešās vēlēšanās un tas būtu pozitīvi, jo tas būtu tautas mandāts.
V.Zatlers intervijā pievērsās arī ekonomikas jautājumiem un pauda viedokli, ka no tās krīzes, kurā Latvija iegāja 2008.gada novembrī decembrī, tā ir atguvusies. Viņaprāt, tas, ka Latvija ir guvusi panākumus un apstādinājusi ekonomikas krišanu, ir katra Latvijas iedzīvotāja panākums un "paldies par ieguldījumu, ciešanām, par to, ka ir samazinājušies ieņēmumi, grūtāk atrast darbu, ka ar izpratni tiek uzņemti grūtie valdības lēmumi". Tikai tāpēc, ka visi ir piedalījušies, saņemam komplimentus no citām valstīm, uzskata prezidents.
Viņš prognozēja, ka augšupeju savos maciņos, darba tirgū varbūt sajutīsim šī gada beigās vai nākamgad, bet visdrīzāk tas būs 2012.gads. Ir stabilizējušies un sāk uzlaboties makroekonomiskie rādītāji, mēs zinām, ka vienmēr ir nobīde. Ja tie uzlabojas, pēc zināma laika neizbēgami būs uzlabojumi cilvēku ikdienas dzīvē, teica prezidents. "Lejupslīde bija kā ātrgaitas liftā, bet iešana ārā no krīzes – kā lielveikala slīdošās kāpnes, lēnām, bet noteikti un pakāpeniski."
Viņš piebilda, ka joprojām pūlamies tikai samazināt un griezt, jūtam, ka ir mazāk ienākumu, bet valsts dzīvē, viņaprāt, nevar teikt, ka ir kļuvis grūtāk. "Varbūt ir nelaipnāki cilvēki, jo viņi strādā par zemāku algu, bet valsts joprojām funkcionē." Nākamgad gan, viņaprāt, jāskatās, ko mainīt tieši pēc būtības.