L.Mūrniece Dienai sacīja, ka sēdē vēlētos informēt NDP locekļus par situāciju iekšlietu dienestos, galvenokārt Valsts policijā, uzsverot, ka tālāka budžeta griešana būtiski apdraudēs drošību valstī. Šāda sēde nepieciešama, jo citas nozares, piemēram, veselība un izglītība, tika izceltas kā prioritātes valdības ārkārtes sēdē, taču arī drošība ir ļoti svarīga, sacīja ministre.
Kā ziņo Iekšlietu ministrija (IeM), šonedēļ notikušajā valdības ārkārtas sēdē L.Mūrniece aicināja gan Valsts prezidentu, gan pārējos Ministru kabineta locekļus pievērst lielāku uzmanību iekšējās drošības jautājumiem un nepieļaut līdzekļu taupības dēļ vēl vairāk vājināt dienestus, uz kuriem šī drošība balstās.
Iekšlietu sistēmas dienestu vadītāji šonedēļ tikās ar L.Mūrnieci un IeM valsts sekretāri Ilzi Pētersoni, lai pārrunātu esošo situāciju drošības jomā valstī un iezīmētu nākamā gada prognozes samazināta budžeta apstākļos, Dienu informēja IeM Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja Sintija Virse. Tikšanās laikā secināts, ka līdz ar vispārējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos sāk apstiprināties iepriekš paustās bažas par apdraudējumu iekšējai drošībai valstī. Līdz ar to valdībai drošība valstī būtu jādefinē kā prioritāte, jo tālāka darbinieku atlaišana no dienestiem vai budžeta līdzekļu samazināšana draud ar nekontrolējamu noziedzības vilni.
Valsts policijas (VP) priekšnieks Valdis Voins IeM vadību informēja, ka bažas rada smago un sevišķi smago noziegumu skaita pieaugums – šā gada astoņos mēnešos sevišķi smago noziegumu skaits valstī pieaudzis par 9,5 procentiem, bet smago – par 2,7 procentiem. Tāpat gandrīz dubultojies to laupīšanu skaits, kurās pielietots šaujamierocis (+94,4%), bet par 38,6 procentiem pieaudzis dzīvokļu un viensētu aplaupīšanas gadījumu skaits. Pašlaik policija ar saviem pienākumiem tiek galā, taču bažas rada nākamā gada budžets, jo pēc visām veiktajām reformām policijas darbinieku skaits un tēriņi ir samazināti līdz minimumam un tālāka līdzekļu apcirpšana atstās nenovēršamu iespaidu un šī dienesta spējām pildīt noteiktās funkcijas. Budžeta līdzekļu taupības dēļ kopš pagājušā gada VP darbinieku skaitu samazinājusi par vairāk nekā 20 procentiem. Turklāt dienestā palikušajiem policistiem vidējā atlīdzība kopš 2008.gada ir samazināta par vidēji 39 procentiem, jo notikusi gan mehāniska algu apgriešana, gan noņemtas līdzšinējās piemaksas, prēmijas, kompensācijas par formastērpu, atvaļinājuma pabalsti, kā arī papildu atlīdzība par virsstundām un papildu darbu.
Tāpat arī Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieka pienākumu izpildītājs Ēriks Ivanovs norādīja uz pieaugošo darba apjomu uz robežas, kas saistīts ar pieaugošo nelegālo imigrantu vēlmi iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, kā arī preču kontrabandas mēģinājumiem. Ja, piemēram, pirms gada VRS par nelikumīgu preču pārvietošanu pāri robežai septiņu mēnešu laikā bija aizturējusi 61 cilvēku, tad šogad augustā vien uz robežas novērsti jau 32 kontrabandas mēģinājumi.