Ždanoka: pašreizējā krīze ir Dieva sods

Ždanoka uzrunā, atskaitoties par partijas darbu, norādīja, ka, piemēram, Krievijas televīzijā par krīzi tiek runāts ļoti maz, bet ir valstis, kur vien par to runā, piemēram, Vācijā.

Pašam vārdam 'krīze' esot grieķu valodas saknes, kas tulkojumā nozīmējot 'liktenis'. Vēl 30.gados Lielās depresijas laikā teikuši, ka tā ir Dieva sods. "Dieva dusmas izsauca arī šo krīzi," sacīja Ždanoka.

Pēc viņas teiktā, banku un finanšu sektors radīja paniku un tas viss tikai tādēļ, lai cilvēki apjēgtu, ka ir arī Dievs. Ždanoka sacīja, ka krīze turpināsies līdz cilvēki apjēgs, kas ir visaugstākās vērtības.

Latvija reiz jau Dieva sodu esot piedzīvojusi, proti, 90.gados, ka cilvēki tika sadalīti pilsoņos un nepilsoņos.

Ždanoka kārtējo reizi norādīja, ka krievu valodai neesot oficiālas valodas statusa, lai gan Latvijā 40% iedzīvotāju ir runā šajā valodā.

Tāpat eiroparlamentārieti uzsvēra, ka PCTVL līdz ar eiroparlamenta vēlēšanām varu daļēji esot ieguvusi, tāpēc viņa cer, ka pēc gada vara tiks iegūta arī valdībā un krievvalodīgo problēmu varēs risināt jau valstiskā līmenī. "Mums sevi tagad jādefinē kā partijai, kas zina, kurp dodas," sacīja Ždanoka.

Viņa sacīja, ka cilvēkiem šobrīd vajagot panākt "pašmotivācijas attīstību", jo citādi ar krīzi tikt galā nevarēšot. Cilvēkiem jābūt zinošiem, gataviem rīkoties un aktīviem: "Šajā virzienā mums arī jāstrādā".

Savukārt cits partijas līdzpriekšsēdētājs Saeimas deputāts Jakovs Pliners savā uzrunā atgādināja par sociālām problēmām. Proti, 75% pensionāru pensija ir zem iztikas minimuma un tāda tā bijusi arī tā dēvētajos treknajos gados. Pašreiz, Pēc Plinera domām, krīzes smagumu īpaši izjūtot krievvalodīgie un citi sociāli mazaizsargātie. Partija darot visu, lai cīnītos par krievvalodīgo tiesībām. Piemēram, trīs gados PCTVL Saeimā iesniegusi 25 priekšlikumus, kas attiecas uz krievvalodīgu tiesībām. Pliners norādīja, ka krievu valodā runājošie tiek diskriminēti valsts iestādēs, kur tos nepieņemot darbā.

Savu daļu kritikas no Plinera saņēma arī iepriekšējās valdības, kas treknajos gados varēja tautai "aizmālēt acis ar savām pļāpām", bet šobrīd šī iemesla dēļ valdībai neviens netic.

Pliners domā, ka nākamais gads valdībai būs būtisks, jo tas parādīs, cik valdība ir spējīga mainīt valsts kursu.