Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Zinātnieki piedāvā jaunus risinājumus dažādām tehnoloģijām

Jauni ielu apgaismes risinājumi, dzelzceļa darbības uzlabojumi, kā arī datorklaviatūra neredzīgajiem ir tikai daži no kopumā 37 jauno tehnoloģiju un inovāciju projektiem, kurus zinātnieki piektdien prezentēja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rīkotā konferencē. «Par ideju trūkumu nesūdzamies un par interesi arī nē - kopš iestājās krīze, uzņēmēju attieksme pret zinātni ir izmainījusies par 180 grādiem.

Agrāk sūtījām ielūgumus un aicinājām, bet uz konferencēm vienalga atnāca labi ja 15 uzņēmumu pārstāvji. Šoreiz viņu skaits bija tuvu 80,» stāstīja RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja Laila Eliņa.Konferencē varēja iepazīties ar zinātnieku plāniem kā uzlabot darbību tādās sfērās kā būvniecība, enerģētika, telekomunikācijas, transports un informācijas tehnoloģijas, bet visvairāk projektu pārstāvēja ķīmijas zinātni.Lielākā daļa darbu bija aplūkojami tikai rakstisku plānu un shēmu formā, tādēļ lielu konferences apmeklētāju uzmanību bija izpelnījies projekts «21.gadsimta klaviatūra», kura izstrādātāji demonstrēja reālu izgudrojuma prototipu – miniatūru klaviatūru, uz kuras burtu un ciparu vietā atrodas skārienjūtīgi lauciņi, pa kuriem velkot ar pirkstu dažādas kombinācijas, iespējams uzrakstīt jebkuru burtu simbolu.Izmantojot tikai tausti, ar šādu klaviatūru varot iemācīties rakstīt dažās stundās, un šāds risinājums varētu būt īpaši piemērots neredzīgajiem vai cilvēkiem ar kustību traucējumiem, jo klaviatūra ir ļoti kompakta – ar laiku tā varētu tikt izvietota vienu kubikcentimetru lielā ierīcē, skaidrots projekta īstenotāju izplatītajos materiālos. Klaviatūras izstrādātāji uzskata, ka, bez jau minētajām lietotāju grupām, tā varētu ieinteresēt arī, piemēram, mobilo telefonu ražotājus. «Ja man savā telefonā, lai uzrakstītu burtu «C», poga jānospiež četras reizes, tad ar šo ierīci es jebkuru burtu varu uzrakstīt ar vienu rokas kustību,» izgudrojumu slavēja biedrības Connect Latvia vadītājs Elmārs Baltiņš.Jaunā klaviatūra jau esot patentēta vairākās valstīs, un entuziasti cer, ka tai varētu atrasties pat miljons pircēju gadā. Tiesa ražošanas uzsākšanai vēl nepieciešamas nopietnas investīcijas.Arī citu projektu veidotāji piedāvāja plānus, kuri varētu palīdzēt valstij un uzņēmumiem nopelnīt vai ietaupīt naudu. Piemēram, tiek izstrādāts plāns tam, lai Rīgas ielu apgaisomjumā varētu izmantot tā sauktās LED spuldzes. «Ja parasta kvēlspuldze strādā maksimums 2000 stundu, tad LED spuldzes var nostrādāt minimums 50 000 stundu, un ir arī zinātnieki, kuri apgalvo, ka iespējams sasniegt pat 100 000,» stāstīja viens no projekta īstenotājiem doktorants Ansis Avotiņš. Viņš uzsvēra, ka «LED ir no tām jaunajām tehnoloģijām, kas pārņēumšas zinātnieku prātus, un arī industrija sāk pamazām uz tām pāriet».LED spuldžu lietošana varētu nākotnē ļaut izstrādāt «inteliģentā apgaismojuma» sistēmas, kas ar gaismeklī iebūvēta mikroprocesora vai sensora palīdzību kontrolētu apgaismojumu, lai tas vietās, kur nav nekādas kustības, lieki netērētu elektroenerģiju. Pagaidām pētnieki cenšas noteikt labāko barošanas bloka versiju, kas regulētu strāvas padevi LED spuldzītēm, jo tās esot ļoti jūtīgas – ja strāvas stiprums būs pārāk liels, spuldzes var viegli izdegt.Konfernecē varēja iepazīties arī ar RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta izstrādātajiem gāzes saimniecības standartiem. Šis esot ļoti svarīgs jautājums, jo tie nepieciešami lai, pieslēdzot gāzes padevi jaunam patērētājam, nebūtu uz laiku jāatstāj bez tās viss patērētāju tīkls, skaidroja institūta direktors, profesors Andris Krēsliņš.Standarti ir svarīgi ne tikai lielā mērogā, bet arī lietās, ar kurām saskaramies ikdienā. «Varbūt esat ievērojuši, ka āra kafejnīcās tagad arī ziemas laikā varat novilkt jakas un sēdēt vienā kreklā, jo tur ir izvietoti gāzes sildītāji. Bez drošības noteikumiem taču nevar vienkārši nolikt gāzes balonus un aizdedzināt, bet kafejnīcām šāda apkure ir daudz izdevīgāka, nekā celt stikla sienas un ievilkt radiatorus,» stāstīja profesors. Par spīti tam, ka konference bija publiska un ierasties uz to bija aicināti arī mediju pārstāvji, ne visi tajā prezentēto projektu autori vēlējās, lai izgudrojumus atspoguļo presē. Pie kāda stenda Diena.lv saņēma aizrādījumu, ka darbs ir firmas, kura iesaistīta tā izstrādē, komercnoslēpums, un pat tad, ja par to uzrakstītu tikai aptuvenu aprakstu, konkurenti varētu nozagt ideju. Uz aizrādījumu, ka tas ir izstādīts publiskai apskatei, tika saņemta vien atbilde, ka “te jau tāpat neviens to nesaprot, jo pārējie dalībnieki ir no citām sfērām”.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Bijušo čekistu nav

Jānis Ādamsons par ministru un sabiedriskā izlīguma ideju 1994. gadā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas