Jauno vecāku lēmums par to, kādu vārdu likt bērnam ir ļoti individuāls un personīgs, tomēr neapšaubāmi ir vērojama vārdu mode.
Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) izpētījusi vārdu popularitāti kopš 1918. gada, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datus par atbilstošajā gadā dzimušo vārdiem. Šāds interaktīvs rīks – 100 populārākie personvārdi 100 gados – ir kopēja CSP un PMLP dāvana Latvijas valsts simtgadē.
Rīgā vārdu mode mainās ātrāk nekā pārējā Latvijā, jo galvaspilsētas iedzīvotāji vairāk ietekmējas no kultūrvēsturiskām un politiskām izmaiņām. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē Jānis bija vispopulārākais zēnu vārds līdz pat 2000. gadam, bet rīdzinieku zēnu vārdu topā Jānis zaudēja pirmo vietu jau 1950. gadā, noslīdot līdz 3. vietai un nākamo 15 gadu laikā zaudējot vēl pieciem vārdiem. No 1970. gada Jāņa popularitāte atkal aug, 1990. gadā arī Rīgā izvirzoties līderos, bet nākamajos gados Jānis strauji zaudē savas pozīcijas, nokrītot līdz 20. vietai 2005. gadā un līdzīgā vietā ir arī šobrīd.
Visilgstošākā ir Aleksandra popularitāte. Jau pirmās brīvvalsts laikā tas bija 3. līdz 6. vietā tolaik Rīgā dzimušajiem zēniem, bet kopš 1950. gada tas ir ilgstoši bijis pirmajā vietā,ik pa laikam atkāpjoties uz otro pozīciju. Arī šobrīd Aleksandrs ir otrs populārākais jaundzimušo rīdzinieku vārds.
Kopš 1918. gada Rīgas populārāko vārdu sarakstu nav pametuši jau pieminētie Jānis, Aleksandrs, Kārlis un Roberts, kā arī Viktors, Andrejs, Vladislavs, Aleksejs, Vladimirs, Eduards, Ēriks, Edgars un Artūrs.
Interesanti, ka 30. gados nacionālpatriotisma iespaidā Rīgā bijuši populāri vārdi Imants un Laimonis, kā arī Gunārs, Harijs un Ojārs. Tie visi pēc 1945. gada kļūst arvien mazāk populāri un šobrīd vairs nav atrodami vīriešu vārdu pirmajā simtniekā. 60. un 70. gados bija populāri, bet šobrīd no topa izkrituši vārdi Igors, Sergejs, Oļegs, Māris, Andris un Juris.
Zēnu vārdu Roberts, Aleksandrs, Artjoms, Gustavs un Kārlis popularitāte Rīgā kopš 1918. gada
(vieta topā no 1. līdz 100.)
Meiteņu vārdiem raksturīga lielāka mainība. Rīgā ir tikai viens vārds – Anna, kas visus simts gadus nav izkritis no pirmā simtnieka. 1920. gadā Anna bija trešajā vietā, 60. gados nokrita līdz 57. vietai topā, bet 1990. gadā tas sasniedza pat pirmo vietu. Kopš 1995. gada Anna ir otrs populārākais meiteņu vārds Rīgā.
Meiteņu vārdiem raksturīgi, ka to mode atgriežas pēc vienas vai vairākām paaudzēm. Paula ir vienīgais vārds no šī brīža Rīgas meiteņu vārdu pirmā desmitnieka, kas Latvijā kļuva populārs pēc 1990. gada. Anastasija, kas šobrīd ir devītajā vietā, 20. un 30. gados nebija īpaši populārs vārds Rīgā, toties bija 15. vietā Latgalē. Interesanti ir tas, ka no šobrīd pirmajā desmitniekā esošiem meiteņu vārdiem pārējie septiņi: Sofija, Anna, Emīlija, Marta, Alise, Viktorija un Marija arī 20. un 30. gados ir bijuši populārāko simtniekā Rīgā, bet vēl populārāki tie bija Latgalē. Elizabete no pašreiz populārākā pirmā desmitnieka savukārt ir vienīgais, kas 20. un 30. gados bijis simtniekā tikai Rīgā, bet ne Latvijas reģionos.
Meiteņu vārdu Sofija, Anna, Emīlija, Marta, Alise, Viktorija, Marija, Anastasija un Elizabete popularitāte Rīgā kopš 1918. gada
(vieta topā no 1. -100.)
20. un 30. gados Rīgā bez jau minētajiem vārdiem populāri bija: Velta, Mirdza, Aina, Biruta, Vera, Ausma, Rasma, Dzidra, Lidija un Skaidrīte. Bet šie vecmāmiņu vārdi vismaz pagaidām nav sagaidījuši savu atgriešanos modē.
60. un 70. gados Rīgas meiteņu vārdu pirmajā pieciniekā dominē Irina, Ludmila, Svetlana, Olga, Tatjana, Jeļena un Nataļja, kuri izkrita no 100 populārāko vārdu saraksta ap 1995. gadu. Tiem seko latvietēm rīdziniecēm ap šo laiku populārie vārdi Inese, Ilze, Ilona, Iveta un Dace.
80. gadu beigās un 90. gados topa meiteņu vārdi Rīgā bija lielākoties tādi, kas der gan latviešu, gan citu tautību ģimenēm: Kristīne, Jūlija, Anastasija, Viktorija, Elīna, Laura, Jekaterina, Diāna un Katrīna.