Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) Dienai paskaidroja, ka galvaspilsētā siltināto ēku ir maz tāpēc, ka šis process sākts vēlāk nekā citur, ilgu laiku prasījusi RNP izveidošana. Siltināšanas aktivitātes ietekmē arī izīrēto dzīvokļu daudzums un lielo daudzdzīvokļu māju īpatsvars, tāpēc ir grūtāk pieņemt kopīgu lēmumu.
Pašlaik RNP meklē potenciālos partnerus, kas varētu kreditēt siltināšanu. Ar šādu nolūku Rīgas mērs esot devies nesenajā vizītē uz Berlīni. RNP šogad ir tikai uzsācis pirmās mājas siltināšanu, kā arī noslēgti astoņi līgumi ar LIAA, informēja RNP pārstāvis Krists Leiškalns.
Rīgā ir samērā maz siltināto daudzdzīvokļu ēku, līdz šim noslēgti 52 līgumi un kopējais renovējamo ēku skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir 12, norādīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta pārstāvis Raimonds Aleksejenko. Citos reģionos, piemēram, Vidzemē un Kurzemē, šis skaits pārsniedz 90. Kā jau Diena rakstīja, vislielākais siltināto ēku skaits ir Liepājā, Ventspilī un Valmierā. R. Aleksejenko uzskata, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku siltināšanas process ir atkarīgs no pašu iedzīvotāju aktivitātes, ko ietekmē arī izīrēto dzīvokļu skaits ēkā, un namu apsaimniekotāja darba, skaidrojot renovācijas ieguvumus un spējas ieguldīt līdzekļus siltināšanā.
Plašāk lasiet otrdienas laikrakstā Diena!