de facto: Valdemāra ielas remontu būvuzraugs vienlaikus strādā dažādās Latvijas malās

Raidījums ziņo, ka divos objektos – Rīgā un Ainažos būvuzraugam bija jāatrodas uz vietas pilnu darba dienu. Jautājums, vai šajā gadījumā darbs atkal nav pārvērties par formālu papīru parakstīšanu.

Šovasar kā būvuzraugs Anita Bukava piesaistīta objektiem Rīgā, Ainažos, Amatas un Kārsavas novados, bet - Lielvārdē, Ogrē un Valmierā viņa ir firmas Asfaltbūve atbildīgā persona par būvdarbiem.

Likums pasūtītājam vairs neļauj norīkot savu būvuzraugu. Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumā uzvarēja firma BaltLine Globe. Remontējamās Rīgas ielas sadalītas četrās daļās, un katrai ir savs atbildīgais būvuzraugs. Anitas Bukavas atbildībā ir daļa no Valdemāra ielas, kā arī Zirņu, Lenču un Ganu ielas. Rīgas domes Satiksmes departaments uzsver – šim būvuzraugam šeit jābūt uz vietas pilnu darba dienu.

Rīgas domes Satiksmes departamenta Transporta būvju uzturēšanas un būvniecības pārvaldes priekšnieks Edmunds Valpēters: “Mums netiek iesniegtas atskaites, cik viņš [būvuzraugs] stundas ir bijis objektā. Jo mums ir nosacījums, ka viņam visu laiku ir jābūt objektā. Tātad viņam jāseko līdzi, un to viņš pats arī plāno, izejot no šīs te būvdarbu plāna un organizācijas.

Anita Bukava uz de facto jautājumu, vai viņa pagūst būt visos objektos pietiekami ilgi, atbild: “... Valdemāra iela, sāksim ar to, ka visi svarīgākie darbi notiek pa naktīm.” Viņa šajā objektā esot vismaz sešas stundas dienā.

Satiksmes departamenta atbildīgo amatpersonu tikšanās ar būvuzraugu objektā parasti notiek, iepriekš vienojoties par laiku.

Taču šaubas par būvuzrauga darbu un klātbūtni rada fakts, ka tieši tikpat daudz laika – 40 stundas nedēļā Bukavai ir jāstrādā Ainažos. Vairāk nekā 100 kilometru attālumā no K.Valdemāra ielas Rīgā. Līdz Ainažiem var aizbraukt pusotrā stundā, tas nozīmē, ka vēl jāpierēķina ceļš aptuveni trīs stundas. Bukava gan apgalvo, ka viņai izdodoties aizbraukt līdz Ainažiem vienā stundā, kas ir maz ticams.

VAS Latvijas Valsts ceļi ir pārliecināti, ka būvuzraugs jau kopš jūlija katru dienu strādā Ainažos, kur pārbūvē valsts nozīmes autoceļa posmu. “Mēs organizējam tos darbus tā, lai būvuzraugam būtu pietiekami ko uzraudzīt un lai viņa klātbūtnei būtu arī ekonomisks pamats,” LVC Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš.

Līgums ar pasūtītāju – Latvijas Valsts ceļiem ir visai strikts. Tas no būvuzrauga prasa vairāk nekā formāli ierakstīts likumā. Latvijas Valsts ceļi  mēdz sūtīt arī pārbaudes, lai pārliecinātos, vai speciālists atrodas būvlaukumā. Ja nav – piemēro soda naudas.  Būvuzraugam katru piektdienu ir jāiesniedz nākamās nedēļas darba grafiks ar konkrētiem laikiem, kad viņš atradīsies būvobjektā.

Taču de facto būvuzraugu šajā laikā neizdevās satikt. Kāds ceļu strādnieks pat norāda, ka objektu uzrauga kungs, nevis dāma. Būvuzrauga palīgs Roberts Koops de facto saka, ka Anita Bukava šajā dienā saslimusi.

Bukava no rīta esot bijusi, taču saslimusi un devusies atpakaļ uz Rīgu. Interesanti, ka par saslimšanu gan Latvijas valsts ceļiem, gan Satiksmes departamentam tika paziņots pēc de facto apmeklējuma.

de facto nav zināms, kā paralēli šiem diviem pilna laika objektiem, (8 h plus 8 h + 3 h ceļā = 19 h) Bukava organizējusi vēl divu ceļa posmu būvdarbu uzraudzīšanu Amatas novadā, kā arī Kārsavā. Taču tas nav viss.

Publiski pieejamie līgumi liecina, ka paralēli Bukava šovasar arī vadījusi būvdarbus Valmierā, Ogrē un Lielvārdē. Šīs pašvaldības bija noslēgušas līgumus ar firmu Asfaltbūve. Tajā Bukava ir vienīgais sertificētais ceļu būves speciālists. Firmas pārstāve komentārus nevēlējās sniegt.

Bukava pati uzskata, ka “kvalitāte īsti necieš”.

Taču šāds darbu apjoms liek vaicāt, vai tiešām to var paveikt kvalitatīvi, un vai kādā no šīm vietām posmiem darbs nav noticis formāli, vai to nav veikušas citas personas bez atbilstoša sertifikāta.

Rīgas domes Satiksmes departamenta Transporta būvju uzturēšanas un būvniecības pārvaldes priekšnieks Edmunds Valpēters: “Jūs atsūtiet informāciju, mēs varētu uzdot šim būvuzraugam jautājumu – kā var savienot šos darbus. Mums nebija iepirkumā prasība, ka nedrīkst apvienot. Šī ir interesanta informācija, kas liek uzdot jautājumus.”

Likums neierobežo, cik vietās vienuviet drīkst strādāt viens speciālists. Un pašvaldībai vai valsts uzņēmumam nav iespējams uzzināt par visiem paralēlajiem darbiem.

Latvijas Valsts Ceļu Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš: “Tas, ko mēs darām, – mēs sargājamies paši. Mēs veidojam savu sistēmu, savu kontroles sistēmu, viņš deklarē, kad viņš būs, un mēs arī pārbaudām, kad viņš ir. Tā kā neļaujam, lai  mūs apšmauc. Attiecībā uz to, ko viņš dara pārējiem, kādi viņam vēl ir pienākumi, to mēs nevaram visus cilvēkus izsekot, kādi ir pienākumi. Tādēļ mēs sekojam, lai tas, ko mēs esam pasūtījuši, lai tas būtu izpildīts.”

Ekonomikas ministrijā cer, ka caurspīdīgums veidosies, kad tiks pilnveidota būvniecības informācijas sistēma un būvdarbu žurnālus aizpildīs elektroniski. Tad tie būs vienuviet un tos varēs salīdzināt. 

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis: “Ir ļoti kritiski, lai mēs panāktu, ka tad, ja ir tiešām nekvalitatīva būvniecība, tad pasūtītājs nevis par saviem līdzekļiem sedz šos radušos zaudējumus, bet mums ir izveidots ātrs strīdu risināšanas mehānisms. Vai arī efektīvs apdrošināšanas mehānisms, kas pasūtītājam sedz šos radušos zaudējumus no nekvalitatīvas būvniecības. Un tas šādā veidā šādu tiešu mehānismu ieviešana lielā mērā radīs tiešu motivāciju no tirgus puses prasīt no šiem būvspeciālistiem daudz lielāku atbildību”

Jau tuvāko mēnešu laikā paredzēts iesniegt valdībā arī likuma grozījumus, kam būtu precīzāk jādefinē atbildība un zaudējumu segšana, kas radušies nekvalitatīvi padarīta darba dēļ.

Vairāki nozares speciālisti de facto norādīja, ka nav laba prakse apvienot vairāk kā divus objektus. Bet būtībā katram pašam ir jāizvērtē, cik daudz strādāt, lai no tā neciestu būvējamā objekta kvalitāte.