Lai gan dažos objektos darbi notika gandrīz visu ziemu, tomēr virknē objektu šajā periodā bija noteikts tehnoloģiskais pārtraukums saistībā ar laikapstākļiem, piemēram, seguma atjaunošanas projektā Bruņinieku ielā, taču 16. aprīlī tur darbi atkal atsākti.
Aktīvs ielu remonts
''Līdz jūnija sākumam Bruņinieku ielā paredzēts veikt ietvju un ielas brauktuves seguma virskārtas atjaunošanu, izveidot divvirzienu veloinfrastruktūru, kas savienosies ar pērn atjaunoto Sporta ielu, kā arī izvietot labiekārtošanas elementus – 80 jaunus velostatīvus un 21 soliņu. Velostatīvi tiks izvietoti uz ietvēm pie izglītības iestādēm, sabiedriskajām ēkām un medicīnas iestādēm,'' stāsta Reinbahs un piebilst, ka pirms asfalta virskārtas ieklāšanas tiks pastiprināts ielas pamats pie sabiedriskā transporta pieturvietām, lai tur karstā laikā neveidotos izbraukājumi.
Tāpat Bruņinieku ielā projekta ietvaros iestādīti 27 jauni koki. Pēc ielas seguma atjaunošanas tiks ieviestas arī satiksmes organizācijas izmaiņas, maksimālo braukšanas ātrumu paredzot 30 kilometru stundā. Arī ielu krustojumos tiks veiktas izmaiņas, padarot tos drošāk šķērsojamus gājējiem un velobraucējiem, savukārt veloinfrastruktūra tiks atdalīta ar norobežojošiem elementiem, atdurēm un marķējumu.
Jauns un interesants projekts ir Ģertrūdes ielas seguma atjaunošanas un labiekārtošanas 1. kārta no Brīvības ielas līdz K. Barona ielai – būvdarbus paredzēts sākt šī gada vasaras otrajā pusē pēc tam, kad inženierkomunikāciju remontu pabeigs uzņēmumi Rīgas ūdens un Rīgas siltums. Darbu ietvaros paredzēta braucamās daļas un ietvju seguma atjaunošana, tāpat plānots līdzsvarot satiksmes organizāciju, atjaunot apstādījumus, tostarp tiks iestādīti jauni koki.
Tāpat Ģertrūdes ielā tiks uzstādīti jauni ielas labiekārtojuma elementi – soliņi, atkritumu urnas, augu konteineri, kā arī novietnes riteņiem un mikromobilitātes rīkiem.
''Šeit būtiski piebilst – lai nodrošinātu ērtu braukšanu velosipēdistiem, brauktuves sānos ieklātais bruģis tiks noslīpēts. Pēc šo darbu pabeigšanas Ģertrūdes iela būs atsvaidzināta un patīkama un tajā būs droša vieta katram satiksmes dalībniekam,'' pauda Reinbahs un piebilda – lai remontdarbu laikā mazinātu neērtības iedzīvotājiem, ielas remonts notiks pakāpeniski pa kvartāliem, nevis vienlaikus visā būvdarbu posmā.
Turpinās tiltu un pārvadu remontus
Šobrīd jau sākas Salu tilta kompleksa 2. kārtas būvniecība, un darbu ietvaros paredzēta satiksmes pārvada pār Mazo Krasta ielu pārbūve Lāčplēša ielā, gājēju tuneļa zem Lāčplēša ielas Maskavas ielā pārbūve, kā arī uzbrauktuves un nobrauktuves izbūve Daugavas krasta promenādes savienošanai ar Salu tilta pār Daugavu ietvēm. Tāpat tiks remontēti atsevišķi pievedceļi tiltam. Arī šeit darbi atsevišķos posmos tika sākti jau aprīļa pirmajā pusē, savukārt pilnā apjomā šajā objektā darbus plānots sākt tuvākajā laikā, un tos paredzēts pabeigt šajā būvniecības sezonā.
Aktīvi būvdarbi notiek A. Deglava pārvada rekonstrukcijas projekta ietvaros, turklāt šeit darbi turpinājās arī ziemas sezonā, tādēļ projekts norit atbilstoši grafikam, un tiek plānots, ka pārvada rekonstrukciju pilnībā pabeigs līdz šīs vasaras beigām, akcentē SD vadītājs.
Arī Brasas pārvada remonts tuvākajā laikā atsāksies pēc ilgstoša pārtraukuma – maijā paredzēts saņemt precizēto būvprojektu, pēc kā varēs atsākt pārvada kapitālo remontu.
''Paredzu, ka nekādas aizķeršanās vairāk nebūs un Brasas pārvadu pilnībā atjaunosim līdz 2023. gada jūlijam,'' prognozē Reinbahs.
Diezgan raiti turpinās arī Skultes pārvada būvniecība Sarkandaugavā, kur darbi tika sākti 2020. gada 30. martā, bet pilnībā to iecerēts pabeigt 2022. gada vasarā.
Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajām grūtībām, pārvada būvniecība norit atbilstoši laika grafikam, un tā izbūve būtiski samazinās sastrēgumu veidošanos maģistrālajās Sarkandaugavas ielās un pie dzelzceļa pārbrauktuves, kā arī veicinās tranzīta kravas transporta novirzīšanu no centra un Sarkandaugavas. Pirmajā būvniecības gadā tika veikta inženierkomunikāciju pārbūve, iedzīti 11 872 metri pāļu un izbūvēti 33 no 42 balstiem.
Maija vidū paredzēts sākt būvdarbus arī Austrumu maģistrāles izbūvē – posmā no Staiceles ielas līdz Ieriķu ielai.
Paralēli turpinās arī iepirkuma procedūra Austrumu maģistrāles posma izbūvei no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai. Tas arī ļaus atvirzīt uz ostu braucošā kravas autotransporta plūsmu no centra ielām. Vēl šogad paredzēts sākt projektēšanu Vanšu tilta, Jorģa Zemitāna tilta, kā arī G. Zemgala ielas pārvada un Gaisa tilta atjaunošanai. Tos plānots atjaunot līdz 2025. gada būvsezonas beigām.
Veloinfrastruktūras plāni
Lūgts pastāstīt par veloinfrastruktūras attīstību Rīgā, Reinbahs norāda, ka arī šajā jomā šogad tiks īstenoti daudzi projekti. Līdz šā gada būvniecības sezonas beigām plānots īstenot veloceļa Centrs–Ziepniekkalns izbūvi gar jaunajām LU ēkām Torņakalnā. Tāpat šogad tiks izveidots atdalītais gājēju un velo ceļš A. Deglava pārvada kreisajā pusē virzienā uz Pļavniekiem. Veloinfrastruktūras izveide plānota arī jau pieminētajā Ģertrūdes ielas seguma atjaunošanas un labiekārtošanas projektā, un tas būs posmā no A. Čaka ielas līdz Skolas ielai. Velojoslas izbūvēs arī Dzirnavu ielā no Tērbatas līdz Skolas ielai, paredzot arī labiekārtošanas darbus – šeit tuvāko nedēļu laikā tiks izsludināts iepirkums, un veloinfrastruktūras izveide ir paredzēta šī gada vasarā.
Vēl šogad ir plānots sākt projektēšanu veloceļa izbūvei maršrutā Centrs–Purvciems–Pļavnieki. Tāpat, izmantojot pagaidu satiksmes organizācijas līdzekļus, vairākos maršrutos šovasar tiks ierīkotas arī pagaidu velojoslas, lai iedzīvotājiem piedāvātu ātru un drošu pārvietošanos, kā arī izveidotu apkaimju savienojumus ar centru un jau esošajiem veloceļiem, kas īpaši svarīgi ir šobrīd – laikā, kad ir nepieciešams mazināt cilvēku pulcēšanos.
Šādas joslas vasaras pirmajā pusē ir plānots izveidot maršrutos Centrs–Purvciems–Dreiliņi – posmā no Braslas ielas līdz Ulbrokas ielai, Centrs–Ķengarags – posmā no Dzirnavu ielas līdz Rušonu ielai, Centrs–Sarkandaugava – posmā no Skanstes ielas līdz Tilta ielai, Centrs–Ķīpsala – no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Enkura ielai un Dzirciems–Iļģuciems – pa Dzirciema ielu un Lidoņu ielu posmā no Jūrmalas gatves līdz Spilves ielai. Šobrīd turpinās vai noslēgumam tuvojas iepirkumu procedūras pagaidu velojoslu izveidei.
Arī par gājējiem padomāts
Šajā būvniecības sezonā tiks īstenota arī virkne projektu gājēju ērtību un drošības palielināšanai. Tostarp tiks izbūvēta ietve Vienības gatvē posmā no Ventas ielas līdz Rīgas robežai, izveidota jauna ar luksoforu regulējama gājēju pāreja Mūkusalas ielā pie rotācijas apļa (pie veikala Maxima), uzbūvēta ietve Malienas ielas posmā no Šmerļa ielas līdz autobusa pieturai Pansionāts. Tāpat šogad tiks izveidotas gājēju pārejas ar papildu apgaismojumu, ap 30 neregulējamās gājēju pārejas, savukārt satiksmes ''mierināšanai'' tiks izbūvēti apmēram 40 jauni ceļa ātrumvaļņi.
Ielas attīra no smiltīm
Kā ik gadu pēc ziemas sezonas, arī šogad viens no aktuāliem SD darbiem ir ielu attīrīšana no smiltīm, kas tika sākta jau 30. martā, un to plānots pabeigt maija sākumā. Līdz 22. aprīlim no smiltīm bija notīrīti jau 78% tiltu, pārvadu, kā arī 1. un 2. kategorijas ielu tekņu, kas kopumā ir aptuveni 980 kilometru garumā, savukārt atlikušos 22% jeb 271 kilometru paredzēts attīrīt līdz maija sākumam. Šie darbi līdz šim izmaksājuši 522 482 eiro.
Lai saprastu šo darbu patiesos apjomus, Reinbahs norāda, ka kopējais tīrāmo ielu un tiltu garums ir līdzvērtīgs attālumam no Rīgas līdz Berlīnei.
Pēc brauktuvju attīrīšanas no smiltīm tiks sākta regulārā ielu tīrīšana ar specializētu tehniku, kas aprīkota ar vakuuma putekļu novākšanas iekārtām. Uz tiltiem, pārvadiem, 1. un 2. kategorijas ielās tā tiks veikta 3–4 reizes nedēļā, savukārt galvaspilsētas centrā un Vecrīgā – sešas reizes nedēļā.