Četrās izglītības iestādēs pārāk trūcīgas valsts valodas zināšanas konstatētas tieši bērnudārzu vadītājām. Vienā no šiem gadījumiem atkārtotas pārbaudes laikā direktore demonstrējusi ievērojamus uzlabojumus, savukārt trīs direktores ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām gatavojas pārtraukt darba attiecības. Kā ziņots, viena no tām ir pirmsskolas izglītības iestādes "Zvaniņš" direktore Ludmila Šalajeva, kuru nolemts atlaist pagājušā nedēļā notikušajā Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē.
Pārējos piecos bērnudārzos valsts valodas zināšanas būtu jāuzlabo audzinātājām un skolotāju palīgiem.
Trīs partijas Vienotība deputāti - Elmārs Vēbers, Baiba Brigmane un Jānis Mārtiņš Zandbergs - piektdien nosūtījuši vēstuli Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājai Eiženijai Aldermanei (GKR) lūgumu jautājumu par situāciju pašvaldības mazākumtautību bērnudārzos skatīt tuvākajā atbildīgajā komitejas sēdē, uzaicinot uz to arī attiecīgo bērnudārzu vadību, tomēr šodien jautājums sēdes darba kārtībā netika iekļauts.
Aldermane norādīja, ka departaments līdz šim ir apkopojis informāciju par Valsts valodas inspekcijas konstatētajiem pārkāpumiem katrā no izglītības iestādēm un izglītības iestāžu vadītāju sniegto informāciju par katru no darbiniekiem, taču departamentam nepieciešams laiks, lai situāciju izvērtētu, sagatavotu analīzi un situācijas skaidrojumu.
Brigmane mudināja šo bērnudārzu vadītājas uzaicināt uz komitejas sēdi - viņa vēlējās amatpersonām pajautāt, kā vadītāji spējuši līdz šim organizēt iestādes darbu ar ierobežotām valsts valodas zināšanām un kā izveidojusies situācija, ka arī darbiniekiem kolektīvā ir nepietiekamas latviešu valodas zināšanas. Tāpat Brigmane vēlējās noskaidrot šo bērnudārzu vadītāju viedokli, kā atbildīgais domes departaments šiem cilvēkiem vēl varētu palīdzēt, lai uzlabotu valodu zināšanas.
Aldermane gan norādīja, ka divas no četrām bērnudārzu vadītājām patlaban ir slimas, un tādā gadījumā komitejai nāktos gaidīt, kamēr visi atveseļojas, lai varētu skatīt jautājumu gan par direktoriem, gan darbiniekiem, kas latviešu valodu nepārzina pietiekamā līmenī. Vienlaikus viņa apšaubīja, ka tagad būtu nepieciešams šos bērnudārzu darbiniekus izsaukt uz iztaujāšanu, jo visas četras bērnudārzu direktores savos amatos esot strādājušas jau 25 un vairāk gadus. "Jautājums ir arī par to, kā 22 neatkarības gados ar viņiem strādāts attiecīgajā komitejā un kā šis jautājums ir risināts - kāda bijusi Rīgas domes rīcība un darbības," sacīja komitejas priekšsēdētāja.
Tāpat Aldermane atkārtoti uzsvēra, ka tikai no pagājušā gada janvāra pieņemts lēmums, ka arī audzinātāju palīgiem bērnudārzos jāzina latviešu valoda augstākajā līmenī, tāpēc nepieciešams pārejas laiks, un departamentam katra situācija jāanalizē atsevišķi.
Jāatgādina, ka Rīgas dome pērn organizēja latviešu valodas bezmaksas kursus pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem, izņemot bezdarbniekus un skolēnus, kas legāli uzturas Latvijā un kuru dzimtā valoda un pamatvaloda nav latviešu valoda. Atsevišķi tika organizēti kursi latviešu valodas zināšanu pilnveidošanai profesionālo pienākumu veikšanai - to mērķis bija nodrošināt latviešu valodas pilnveidošanas kursus tieši pirmsskolas izglītības iestāžu un policijas darbiniekiem. Šos kursus pērn sekmīgi pabeidza 588 pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieki.
Neraugoties uz opozīcijas deputātu sašutumu, domnieki vienojās, ka Izglītības, kultūras un sporta departamenta speciālisti par šo jautājumu sagatavos plašāku izklāstu un skaidrojumu uz nākamo komitejas sēdi.