"Ātrums ir visa pamatu pamats – gan bīstamības faktora veidotājs bremzējot, gan manevrētspējai. Šajā situācijā vaininieks bija laikapstākļi, kad visu nedēļu bija tikai kailsals, bet nedēļas nogalē uzsniga neliels sniedziņš, kas vēlāk ar sāli izkusa, bet nekur nepazuda un izraisīja svētdienas rīta situāciju," komentē Drošas braukšanas skolas instruktors Andris Pļavenieks.
Viņš norāda, ka arī ar ātruma ierobežojumu līdz 30 kilometriem stundā, situācija netiek pilnībā atrisināta, bet cilvēki tomēr tiek brīdināti, ka var būt nestandarta braukšanas apstākļi. "Slīdamība, bremzējot uz apledojuma un sniegā, ievērojami palielinās, tāpēc ātruma samazinājums ir optimāls risinājums. Pieļauju, ka arī samazinājums līdz 20 kilometriem stundā būtu pieļaujams," komentē instruktors.
Viņam piekrīt arī žurnālists un autosportists Pauls Timrots, turklāt piebilstot, ka iespējams nepieciešamas pat vēl kādas brīdinājuma zīmes pirms bīstamajiem posmiem un ātruma samazinājuma zīmēm. "Mums Latvijā tagad jau visi ir informēti gan par to, ka tur ir slidens, gan par to, ka tur notikušas 25 avārijas vienlaikus un tagad paši brauks prātīgi. Citādi gan varētu būt ar svešu cilvēku, piemēram, kādu lietuviešu šoferi, kas ātruma samazinājumu uz 30 varētu neizprast," norāda P. Timrots.
Zīmes šeit varētu stāvēt līdz brīdim, kad pēc speciālistu domām iepriekš noteiktais braukšanas ātrums būs pietiekami drošs, norāda Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Vadims Braņņiks. Tas arī esot vienīgais pasākums drošības uzlabošanai, jo, piemēram, rupjas grants un šķembu kaisīšana pilsētā esot neiespējama, kamēr sāls palīdz kausēt apledojumu tikai līdz noteiktai temeperatūrai. "Rīgā šķembas un granti normāli diemžēl nevar lietot, jo tad aizdambēsies un normāli nefunkcionēs kanalizācijas sistēmas, un vēlāk būs plūdi," skaidro V. Baraņņiks.