Krāšņa Rīgas teiksmas interpretācija
Jaunā Rīgas sienas gleznojuma autors ir viens no Latvijas talantīgākajiem un zināmākajiem ielu māksliniekiem Dainis Rudens. Var teikt, ka Dainim ir ķēriens uz lielformāta ielu mākslas darbiem. Tā, piemēram, iepriekš sadarbībā ar ielu mākslinieku Kiwi jau ir veidots lielākais fasādes gleznojums Latvijā – “Saule.Pērkons.Daugava”. Savulaik tas bija arī lielākais šāds mākslas darbs Baltijā. Tāpat Dainis ir apgleznojis 45 metrus augsto ūdenstorni Olainē un sadarbībā ar mākslinieku Ēriku Cauni arī vairākas ēku fasādes Liepājā un Cēsīs. Pats sienas gleznojuma dizains ir trīs Baltijas valstu jauno mākslinieku kopdarbs. Daiņa sadarbības partneris Lietuvā bija Darius Janonis, bet Igaunijā – radošā apvienība “Coloress Art.”.
Stāstot par mākslas darba tapšanu Dainis norāda, ka murāļa pamatdoma ir atspoguļot teiku par Rīgu, kas nekad nebūs gatava. “Darbā ir vērojamas neregulāras figūras, kas, vizualizē mūsu sabiedrību, vidi un attīstību. Lai arī formas ir neregulāras un dažādās krāsās, tās ļoti sinerģiski atrodas viena otrai blakus radot vienu lielu un skaistu formu gluži kā visa mūsu sabiedrība. Darbā ir neliela ūdens tematika, kas ir blakus esoša kā atgādinājums laika plūdumam un klasiski pelēcīgs fons, kas aicina nedomāt par nebūtiskajām lietām”, stāsta Dainis.
Juveliera precizitāte krāsu gatavošanā
Viņš arī atklāj, ka šis murālis reizē bijis arī krāsu eksperiments, jo tā tapšanā izmantotas inovatīvas un videi draudzīgas krāsas. Pirmo reiz par šādu krāsu esamību Dainis uzzinājis pirms vairākiem gadiem, lasot par milzīgu grafiti gleznojumu Riodeženeiro, kur uzsvērta izmantoto krāsu inovācija – tās spējot attīrīt gaisu. “Mani šis fakts sajūsmināja un šajā projektā pašam radās iespēja ko tādu izmēģināt”, uzsver Dainis, norādot, ka šo krāsu specifika saistās ar to, tās ir manuāli jāizveido pašam. Ļoti precīzi ir jāievēro visas proporcijas. Krāsu gatavošanas procesā jāizmanto smalki svari – ik grams tiek svērts atsevišķi, katrs pigments un krāsas masa. Tāpat precīzi jāseko līdzi ūdens daudzumam un krāsas cietinātājam. Pat nedaudz pamainot proporciju var iegūt pavisam citu toni. Pati krāsa pēc tās uzjaukšanas ir derīga tikai trīs stundas, bet pēc tam tā sacietē un nav vairs uzklājama uz sienas.
Komplimentu birums jau tapšanas procesā
Gleznojuma tapšana noritējusi ļoti pozitīvā gaisotnē, parādot, ka latvieši nav nemaz tik intraverti un prot novērtēt oriģinālu mākslu. No visiem saņemtajiem komplimentiem, kā visnozīmīgāko Dainis izceļ kāda sajūsmināta vērotāja izsaucienu par to, ka “Beidzot baneru plēves sāk aizstāt ar reālu un kvalitatīvu mākslinieku darbu! Prieks skatīties!". Jau darba tapšanas gaitā cilvēki to sāka filmēt, bet attēlus un video ar šo sienas gleznojumu izvietoja sociālajos tīklos. Garāmgājējiem bija vēlme dalīties redzētajā ar citiem cilvēkiem.
Mazāk baneru, vairāk ielu mākslas
Daiņaprāt Rīgā šobrīd kritiski trūkst lielformāta sienas gleznojumu, jo centrālās ēku fasādes ir noklātas ar vienkāršiem baneriem. Dainis gan cer, ka mūsu sabiedrība augs un arī namīpašnieki ar laiku priekšroku dos mākslai nevis baneriem. Tas reizē būtu arī nozīmīgs ieguldījums visas sabiedrības labā, jo kvalitatīvi uzlabotos pilsētas publiskā ārtelpa.
Viņš norāda, ka Eiropā ir pilsētas, kur baneri un digitālie ekrāni ir aizliegti, bet ēku fasādes gleznojumi un reklāmas ir jāizpilda māksliniekiem. Tas tiek darīts tieši tāpēc, lai veidotu cilvēkiem draudzīgāku vidi. Tāpat tiek rīkoti vērienīgi mākslas festivāli, ļaujot pilsētvidē parādīties tā brīža laikmetīgās mākslas tendencēm, kam ar laiku ir potenciāls kļūt par klasiku un "vintāžu".
Dainim joprojām ir arī pamatotas cerības, ka Rīgas centrs šajā vasarā iegūs vismaz vēl vienu fasādes gleznojumu. Kas tieši tas varētu būt, viņš pagaidām gan patur noslēpumā!