Iespējamie tiesu darbi saistīti ar Eiropas Savienībā noteiktajiem gaisa kvalitātes standartiem, kuru samazināšanai valstīm jāizstrādā rīcības plāns. Saistībā ar tā trūkumu Eiropas Komisija jau šā gada sākumā uzsākusi pārkāpuma procedūru pret Latviju, līdzīgas pārkāpuma procedūras gan ierosinātas pret vēl 23 valstīm.
Latvijā tā dēvētais smogs nvērojams arī Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē, taču Rīgā situācija ir vissliktākā.
Vislielākā problēma ir ar mikroskopisko daļiņu (PN10) daudzuma pārniegšanu. Pēc Eiropas savienības normatīviem pieļaujamā daļiņu norma drīkst tikt pārsniegta līdz 35 dienām gadā. Rīgā 2009. gadā tas tika novērots līdz pat 100 dienām.
Rīgas dome līdz janvāra beigām paredzējusi izstrādā gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu. Plāns balstīts uz diviem dokumentiem – “Rīgas ilgtspējīgas enerģētikas attīstības plānu 2010.-2020. gadam” un “Pierīgas mobilitātes plānu”.
Gaisa uzlabošanas plāns ietver sevī tādus pasākumus kā tramvaju un trolejbusu parku nomaiņu un modernizāciju, atbalstu hibrīdautomodeļu uzlādes vietu izveidē, kā arī smagā transporta maršrutēšanu.
Līdz šim efektīvi pasākumi ir bijuši transporta plūsmas novirzīšana no Rīgas centra ar Dienvidu tilta palīdzību, kas novirzījis 12% no kopējās transporta plūsmas pāri upei un sabiedriskā transporta tīkla attīstīšana. Tāpat netieši gaisa piesārņojuma mazināšanā ir palīdzējušas arī ekonomiskās krīzes radītās sekas.
Pēc RD Pilsētas attīstības departamenta Ekonomikas pārvaldes Starptautisko projektu nodaļas vadītāja Mārtiņa Mennika vārdiem: “Plāna mērķis ir iekļaut normas robežās NO2 un PN10.”
Tā kā paredzētas esot savstarpēji saistītas aktivitātes un neviens tam nedošot “50 miljonus”, tas esot optimistisks plāns. Jāņem vērā, ka vēl vairāk kā 20 ES valstīs ir problēma ar gaisa kvalitātes nodrošināšnu atbilstoši ES noteiktajām normām.
Tomēr eksperti apgalvo, ka ir vērojama pozitīva tendence gaisa kvalitātes uzlabošanās ziņā. Dienu skaits, kad pārsniegta PN10 noteiktā koncentrācija gaisā, 2009. gadā salīdzinot ar 2006. gadu ir krities divas reizes.
Rīgas domei pavisam pilsētā ir trīs gaisa kvalitātes kontroles stacijas – Brīvības ielā, Tvaika ielā un Krišjāņa Valdemāra ielā. Tiek mērīta šādu vielu koncentrācija gaisa sastāvā - slāpekļa dioksīds, piezemes ozons, sēra dioksīds, PN10 daļiņas, tvana gāze, kā arī trīs aromātiskie ogļūdeņraži.