Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Grūst bezsaimnieka Pēterbaznīca

Svētā Pētera baznīcas stāvoklis ir kritisks. Rekonstrukcija vairs nav atliekama, taču projekta virzību kavē tas, ka līdz šim tā arī nav atrisināts jautājums par dievnama īpašuma tiesībām. Uz tām pretendē gan Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB), LELB Vācu Svētā Pētera draudze, kas baznīcā saimniekoja līdz 1939. gadam, valsts un Rīgas dome. Likumprojekts, kas šobrīd ir iestrēdzis Saeimā, paredz īpašuma tiesību nodošanu LELB.

Valsts prezidents Egils Levits Saeimas atbildīgajai komisijai nosūtījis vēstuli, rosinot veidot citu modeli, proti, veidot nodibinājumu no četriem lielajiem spēlētajiem: valsts, šā brīža apsaimniekotāja – Rīgas domes –, LELB un Vācu Svētā Pētera baznīcas draudzes. Saeimas deputātu uzdevums, izstrādājot likumprojektu, būtu noteikt detalizētus atbildības un pārvaldības pienākumus.

LELB arhibīskaps Jānis Vanags gan iebilst, uzsverot, ka kopīpašums nekādā ziņā nav labākais ēkas apsaimniekošanas veids.

Viņš uzskata, ka labs piemērs ir Rīgas Doms, kur īpašnieks ir LELB, bet arī valsts un pašvaldība piedalās tā uzturēšanā ar savu finansējumu.

Mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis pievienojas arhibīskapa teiktajam – kolektīvais pārvaldības modelis faktiski ir sava veida īpašuma nacionalizācija. Viņš tomēr iestājas par to, lai dievnams tiktu atdots vācu draudzei, kas ir tiešā tiesību mantiniece. Te gan klātesošie iebilda – Tieslietu ministrija neatbalsta šādu risinājumu, bet paredz kā īpašnieku LELB.

Neskaidrība kavē arī investīciju piesaisti. Vācijas Bundestāgs ir gatavs finansiāli atbalstīt dievnama atjaunošanu, akcentējot vācbaltiešu un baznīcas lomu, taču pieprasa skaidru pārvaldības modeli un rekonstrukcijas projektu. Par konkrētu summu vēl nav runas, taču tā varētu sastādīt 50% no projekta izmaksām, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur gan netika skatīts likumprojekts, bet sniegta informāciju par notikumiem ''ap baznīcu'', skaidroja Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa. Viņa piebilda, ka tajā pašā laikā Vāgnera nama atjaunošanai, ko uzņēmusies atdzīvināt Rīgas Vāgnera biedrība, Vācija jau novirzījusi 200 000 eiro, bet nākamajos gados finansējums būs daudz nopietnāks. 

Vācu draudzes priekšnieks Stefans Meisners norādīja, ka patiesībā ir jau gatavs rekonstrukcijas priekšprojekts ar konkrētām summām.

Ir nosūtīts arī pieteikums Bundestāga komisijai, un tā apliecinājusi, ka tas ir saņemts. Drīzumā tiks atsūtīti pavadošie dokumenti, un tad situācija būs skaidrāka.

Par ēkas tehnisko stāvokli satraukumu neslēpa Latvijas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperts, arhitekts Pēteris Blūms. Viņš vērsa uzmanību uz to – ja šī ēka būtu jāpieņem šobrīd ekspluatācijā, to nevarētu izdarīt, jo tajā nekas neatbilst mūsdienu būvnormatīviem. Tajā konstatēta virkne defektu, nopietnākie no tiem – lifts, ūdensnovade, ugunsdrošība. Tornis vairs nav izmantojums, jo tam radušies korozijas notecējumi. Neko iepriecinošāka situācija nav ar fasādi, arī tajā daļā, kas tika restaurēta pirms 40 gadiem. Būtu jānomaina visi logi, un tas prasīs krietnus izdevumus, kas tiek lēsti 80 000–100 000 eiro apmērā. Tas pats sakāms par visām inženierkomunikācijām. LNKMP vadītājs Juris Dambis apliecināja, ka P. Blūma ieskicētā aina ir pamatota. Lielā mērā pie vainas ir tas, ka padomju laikā baznīca ilgi stāvēja bez torņa (tas kara laikā nodega), bet, kad to atjaunoja, nebija mūsdienu prasībām atbilstošu materiālu un paņēmienu. Katrā ziņā Rīgas domes uzstādījums, ka baznīca ir labā stāvoklī, ir mīts.

Rīgas dome ieņēmumus gan guvusi no baznīcas, taču nav steigusies tajā ieguldīt. Valsts kontroles (VK) apkoptie dati par baznīcas budžetu rāda: trīs gadu laikā (no 2016. līdz 2019. gadam) tās ieņēmumi bijuši 3,9 miljoni eiro, bet tēriņi – 2,6 miljoni eiro, no peļņas tikai 240 000 eiro izlietoti citiem kultūras objektiem, piemēram, koncertzālei Ave Sol, Ziemeļblāzmai, Rīgas Jūgendstila centram, bet 1,4 miljoni eiro –  kultūras apvienību un iestāžu vajadzībām, lai gan likums paredz, ka šie līdzekļi būtu jāizlieto kultūras pieminekļu izpētei, konservācijai vai restaurācijai. Arī 154 000 eiro, kas pēdējos desmit gados gūti par ēkas un zemes nomu, nav izmantoti baznīcai, bet SIA Rīgas nami izdevumu segšanai. Patiesībā 1,6 miljoni eiro izlietoti citām Rīgas domes vajadzībām, rezumēja VK Piektā revīzijas departamenta vadītājs Edgars Korčagins. 

Rīgas domes deputāte Inese Andersone (JV) piekrita, ka iepriekšējais domes sasaukums nav rūpējies par dievnama attīstību, bet tagad dome apņēmusies nostiprināt īpašuma tiesības, kā arī piesaistīt līdzekļus baznīcas atjaunošanai. Lai gan tā tomēr ir Saeimas izšķiršanās, kurš kļūs par baznīcas īpašnieku. RD deputāts Jurģis Klotiņš (NA) atzina, ka domes deputātu vidū nav vienprātības, kas būtu jādara ar baznīcu. Taču viņš ir par tās atdošanu LELB vai vācu draudzei.

Pašvaldība arī centīsies atgriezt baznīcai atņemtos 1,6 miljonus eiro. 

Komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV) šā jautājuma sakārtošanā rosināja kā piemēru izmantot likumu par Vāgnera namu, kas nosaka ne tikai jauno īpašnieku, bet arī darāmo, rekonstrukcijas termiņus, funkcijas un uzraugus.

Top komentāri

betona Vecrīga
b
Jāsāk ar cēloņiem - Vai Pēterbaznīcas tuvumā sākotnēji 'bija paredzēta tik blīva apbūve ar pāļiem un betonu daudzstāvu dziļumā, kas notiek ar gruntsūdeņiem Vecrīgā? Kāda ir jaunuzcelto viesnīcu, kas pārņem Vecrīgas apbūvi, ietekme uz vēsturiskajām ēkā, to pašu Doma baznīcu?
gf
g
Kuram, pie fakta ka baznīca ir Rīgas pilsētas īpašums, bija vēlēšanās akcentēt vārdu ''bezsaimnieka''? ...kādam, kurš sevi iztēlojās topoša saimnieka ampluā?
VVZ
V
Nekas tur negrūst! Tur notiek plēšanās par īpašumtiesībām, un tad noder jebkuri argumenti.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sargāt un vakcinēt – cita ceļa nav(15)

Veselības nozares eksperti atzīst, ka panākt sabiedrības imunizāciju pret Covid-19 un šo slimību izraisošā vīrusa variācijām iespējams, tikai izmantojot epidemioloģisko aizsardzību un vakcināciju. Šo...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas