Izsole atsaukta, ņemot vērā sabiedrības un kultūras jomas pārstāvju lielo ieinteresētību par šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa turpmāko izmantošanu un pieejamību sabiedrībai, kā arī, lai nodrošinātu ūdenstorņa kā Rīgas pilsētas kultūrvides objekta saglabāšanu, ievērojot Rīgas attīstības programmā 2014. - 2020.gadam noteiktos uzstādījumus, aģentūru LETA informēja RŪ preses pārstāvis Artūrs Mucenieks.
Pēc tam, kad kļuva zināms par plānoto izsoli, sociālajos tīklos un dažādos forumos aizsākās plašas diskusijas par vēsturiskā torņa saglabāšanu, dažādas iniciatīvas izteica arī daudzi sabiedrībā plašāk pazīstami cilvēki. Publikācijas par tornim bija ne tikai tradicionālajos plašsaziņas līdzekļos, bet arī dažādos pēc privātas iniciatīvas veidotos interneta izdevumos un blogos.
Arī Mucenieks apliecināja, ka interese par torni bijusi liela. Pirms pieteikšanās izsolei torni ieradās apskatīt ap 50 fiziskas un juridiskas personas.
Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka un RŪ kapitāldaļu turētāja Andra Amerika (GKR) iniciatīvas tiks izveidota darba grupa ūdenstorņa perspektīvās izmantošanas koncepcijas izstrādei.
Darba grupu vadīs RŪ valdes priekšsēdētāja, tajā iekļauti Rīgas domes Īpašuma departamenta, Izglītības, kultūras un sporta departamenta un Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji.
Darba grupai koncepcija jāizstrādā līdz 1.septembrim. Tajā jāparedz arī ūdenstorņa saglabāšanai nepieciešamo finanšu līdzekļu un Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma piesaistes iespēju novērtējums.
Virkne Latvijā pazīstamu kultūras darbinieku un sabiedrisko organizāciju izrādījušas ieinteresētību par iespējamu sadarbību šī kultūras pieminekļa turpmākā izmantošanā.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) pašreizējam ūdenstorņa saimniekam ir nosūtījusi vēstuli ar priekšlikumiem, kam ēku turpmāk varētu izmantot. VKPAI ieskatā nebūtu slikti, ja ūdenstornim atjaunotu tā oriģinālo funkciju - ūdensapgāde. Paralēli tornis varētu kalpot arī kādiem mūsdienīgiem mērķiem piemēram, to varētu iekļaut tūrisma maršrutos kā industriālā mantojuma objektu, ļaujot uz Pārdaugavu paskatīties no cita skatu punkta. Tāpat ēku varētu izmantot kā izglītības un apmācību centru.
VKPAI pārstāve Dace Cebule aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka šā gada sākumā ir apsekojusi ūdenstorni. Ēkai kopš tās uzcelšanas 1911.gadā ir saglabājušās oriģinālās konstrukcijas, jumta forma, fasādes apdare, kā arī dažādi apdares elementi un akmenī veidotais ieejas portāls. Tāpat ir saglabājies kultūrvēsturiskais telpu plānojums. Tomēr pati apkārtne ir nesakopta un žogs ir sabojāts, kas nozīmē, ka ēkai var piekļūt nepiederošas personas.
LETA jau ziņoja, ka vēsturisko ūdenstorni Alīses ielā 4 bija plānots pārdot, jo tas jau ap 40 gadu nepilda ūdenstorņa funkcijas un šajā laikā uzņēmumam bijis vairāk kā apgrūtinājums, jo bija jāiegulda līdzekļi objekta kā valsts kultūras pieminekļa uzturēšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Ūdenstornis celts 1910.-1911.gadā pēc arhitekta Vilhelma Ludviga Nikolaja Bokslafa projekta. Viņa Rīgā projektējis apmēram 30 daudzstāvu mūra dzīvojamo un sabiedrisko ēku, kā arī vairākas rūpnīcu ēkas. Gandrīz katrs viņa darbs ir ar kaut ko unikāls. Pazīstamākās Bokslafa projektētās celtnes Rīgā ir kādreizējā Komercskola, tagadējā Mākslas akadēmija Kalpaka bulvārī 13, bijusī Lielās ģildes kantoru un dzīvokļu ēka Amatu ielā 4, Āgenskalna un Čiekurkalna ūdenstorņi, Svētā Krusta baznīca Ropažu ielā 120.
RŪ īpašumā pašlaik ir vēl trīs vēsturiski ūdenstorņi - vecākie Rīgas ūdenstorņi jeb Dvīņu ūdenstorņi Mazajā Matīsa ielā 2, kā arī Čiekurkalna ūdenstornis Gaujas ielā 21. Arī šie torņi jau desmitiem gadu netiek izmantoti ūdensapgādes funkcijām.