Mērķis ir pragmatisks un loģisks - samazināt privātā transporta piekļuvi pilsētas centram, lai tādā veidā atslogotu to no sastrēgumiem. Izskatās, ka tas sasniegts - jaunierīkotajās maksas ielās automašīnu nav, tiek atstāts tikai retais auto, un tos vadītāji, metot automātos monētas, atstāj tikai uz neilgu laiku. Autovadītāji uzskata, ka tas ir tikai kārtējais veids, kā patukšot viņu maciņus, jo problēmas ar auto novietošanu pilnībā atrisinātas nav.
Kā Dienu informē Rīgas autostāvvietu direktora vietniece Irīna Spiridonova, maksas stāvvietu mērķis nav nodrošināt ilglaicīgu stāvēšanu: «Ja pēc stāvvietām ir liels pieprasījums, to regulē ar tarifu, lai vismaz 10% no stāvvietām būtu tukšas.» Pēc Rīgas satiksmes (RS) pārstāvju domām, ir panākts efekts, ka ielās samazinās brīvu vietu meklējošo automobiļu skaits. Cilvēki neriņķo ap kvartālu, meklējot, kur novietot auto.
RS ir situācijas noteicēja, autovadītājiem nav kur sprukt. Viņi un, iespējams, skaitītāju pārbaudītāji ir apmierināti. Un, tā kā Rīgā nav attīstīti Park & Ride (sistēma, kas paredz nolikt auto speciālā stāvvietā un tālāk braukt ar sabiedrisko transportu) projekti, tie, kuri iegādājušies dzīvojamos namus Pierīgas jaunuzceltajos ciematos, kur satiksme ar Rīgas centru nav attīstīta, spiesti braukt uz darbu pilsētā ar auto. Taču, tā kā strādājošo ienākumi nav tik lieli, nākas iet divus ceļus: novietot auto zonās, kur vēl nav jāmaksā, vai krāpties. «Mana darbavieta atrodas centrā, es sarunāju ar autostāvvietu uzraugiem - maksāju dienā četrus latus uz rokas,» Dienai atzīstas Upesciema iedzīvotāja, kura strādā Rīgas centrā. Ja viņai būtu jāmaksā par atstāto auto uzstādītajā automātā, dienā šī summa būtu ap 12-13 latu. Auto ik dienu novietot blakus darbam uz ielas viņa nevar atļauties, tā jau būtu liela greznība. To, ka sarunāšana ir izplatīta, zina arī tulkotājs no somu valodas Indulis Zeltiņš. Viņš, braucot no Jūrmalas, auto cenšas novietot Maskavas forštates vēl brīvajās ielās. Izbrauc agri, lai atrastu brīvu vietu, pēc tam uz centru dodas kājām, jo samaksāt par pilnu dienu būtu pārāk sālīti. Zeltiņš piekrīt, ka skaitītāju kontrolieriem paveras plašas iespējas papildu peļņai, kas līdz pilsētas kasei, visticamāk, nemaz nenonāk.
Loylogic Latvijas pārstāvniecības vadītāja Diāna Šmite uz darbu Rīgas centrā, Brīvības ielā, arī brauc ar auto un samierinās, ka mašīnas novietošana autostāvvietā ir kā papildu komunālais maksājums. Savukārt rīdzinieks Agris pēc tam, kad arī ielā, kur atrodas viņa darbavieta, ieviestas maksas autostāvvietas, uz darbu brauc ar sabiedrisko transportu. Pirkt abonementu neatmaksājoties. Viņš ir pārliecināts, ka Rīgas satiksmes ieguldījums, iepriekš brīvās stāvvietas padarot par maksas stāvvietām, neattaisnojas. «Tagad mūsu ielā mašīnas vairs neviens neliek, tātad šis pakalpojums netiek apmaksāts, taču iekārtas un to apkalpe taču jāuztur,» saka Agris.
Vienīgie ieguvēji ir laucinieki, ārrīdzinieki, kuri, ja viņiem nepieciešams ieskriet kādā iestādē un atdot dokumentus, tagad Rīgas centrā var novietot automašīnu uz ielas, samaksāt par pirmo stundu 1,40 latu un mudīgi doties prom. RS mērķis atbrīvot no riņķošanas, meklējot brīvu vietu, ir sasniegts.
Visu Laimas Muktupāvelas rakstu lasi trešdienas laikrakstā Diena vai sadaļā ŠODIEN LAIKRAKSTĀ.