Kā pareizi norādīts vienā no Dienas šai tēmai veltītajiem rakstiem, acīmredzams risinājums būtu sodu palielināšana, kam ne tikai būtu jābūt daudzkārt lielākiem, bet to apmēram jābūt atkarīgam arī no tā, cik ilgā laikā "zaķis" šo sodu ir nomaksājis bankā.
Taču lieli sodi radītu jaunas problēmas, kam būtu nepieciešami jau sarežģītāki risinājumi. Piemēram, sodi vairāku desmitu vai pat simtu latu apjomā būtu nopietna motivācija "zaķiem" censties tos apstrīdēt administratīvajā tiesā, noslogojot to ar bezjēdzīgiem pieteikumiem. Turklāt pat vislielākie sodi ar neefektīvu kontroles mehānismu neatrisinās pamatproblēmu – bezbiļetnieku lielo skaitu Rīgas sabiedriskajā transportā.
Tāpēc vienīgais saprātīgais risinājums ir mainīt kārtību, kādā pasažieri lieto sabiedrisko transportu, to organizējot tāpat, kā tas notiek visur citur attīstītajā pasaulē. Proti, pasažieru iekāpšana transportā ir organizējama tikai pa priekšējām durvīm, un, iekāpjot autobusā, pasažieriem ir jānopīkstina e-talons tieši pie vadītāja e-talonu aparāta, lai varētu iet tālāk salonā, nevis pie kāda no trim citiem "nopīkstināmajiem" autobusā, kā tas ir šobrīd. Ja tas nenopīkst vai e-talona pasažierim nav, var paredzēt arī iespēju biļeti iegādāties no vadītāja, kuras cenai tādā gadījumā ir jābūt vismaz četrkārtīgai, lai lieki netiktu aizkavēta transporta kustība, vadītājam tirgojot biļetes.
Šāda sistēma ne tikai nodrošinātu to, ka teju par katru braucienu tiek nopirkta biļete, bet arī samazinātu izdevumus, kas nepieciešami lielā kontrolieru tīkla uzturēšanai un katra autobusa aprīkošanai ar trīs e-talonu aparātiem, nevis tikai vienu. Tādejādi, samazinātos Rīgas satiksmes izdevumiem un būtiski palielinoties ieņēmumiem no biļešu pārdošanas, to cenas ne tikai varētu kristies, bet, iespējams, sabiedriskajam transportam Rīgā arī nebūtu nepieciešamas nodokļu maksātāju dotācijas.
Protams, gan jau arī pie šādas kārtības pa kādam bravūrīgam vai izmanīgam bezbiļetniekam gadītos, taču ar tiem varētu viegli tikt galā tikai pāris īpaši apmācītas un efektīvas kontrolieru brigādes (nevis plašs un vāji apmācīts kontrolieru tīkls), kas izlases veidā brauciena laikā tomēr varētu pārbaudīt pasažieru biļetes un piemērot jūtami paaugstinātos sodus bezbiļetniekiem. Bet tos bezbiļetniekus, kas atsakās nomaksāt sodu uz vietas vai atsakās uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, nogādāšanai policijas iecirknī un akta sastādīšanai par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu varētu aizturēt pašvaldības policija, kas sekotu policijas automašīnā šādi pārbaudāmajam autobusam. Vēl efektīvāk ar to iespējams tiktu galā īpaši pilnvarotas privātas apsardzes firmas, kuras "pakalpojumu" samaksa, protams, tiktu iekļauta soda cenā.