KP aģentūrai LETA skaidroja, ka lieta tika ierosināta pēc padziļinātas situācijas izpētes, ko KP veica pēc SIA Clear Channel Latvia iesnieguma saņemšanas.
Clear Channel Latvia, kas nodarbojas ar vides reklāmu izvietošanu, savā iesniegumā norādīja, ka Rīgas satiksmes, Pilsētas līniju un JCDecaux Latvija vienošanās ierobežo konkurenci vides reklāmas tirgū.
KP piebilda, ka lietas ierosināšana nevar kalpot par iemeslu, lai pāragri secinātu, ka pārbaudāmie uzņēmumi ir pārkāpuši likumu. Atbilstoši Konkurences likumam izmeklēšana iestādei jāpabeidz laikā, kas nepārsniedz divus gadus no lietas ierosināšanas dienas.
Kā ziņots, reklāmas laukumu iznomātājs sabiedriskā transporta pieturvietās ir JCDecaux Latvija, kas bez atlīdzības esot izvietojis jaunās - ap 800 - pieturvietu nojumes Rīgā, pretī saņemot ieņēmumus no reklāmām. Pilsētas līnijas darbojas kā starpnieks starp Rīgas satiksmi un JCDecaux Latvija, un uzņēmuma loma šajā ķēdē nav skaidra.
Par situāciju sašutumu pauda reklāmas kompānijas Clear Channel Latvia pārstāvji. Uzņēmuma valdes locekle Everita Ušacka uzsver, ka patiesās tirgus cenas šādas infrastruktūras izbūvei 800 pieturvietām nepārsniedzot četrus miljonus eiro. Viņa arī pauda neizpratni, kādēļ Rīgas domē attiecībā uz reklāmu izvietošanu pieturvietu nojumēs netika izvērtēti citu kompāniju piedāvājumi. Arī Clear Channel Latvia domē bija iesniedzis savu piedāvājumu, taču tas nav ticis izvērtēts.
Ušacka norāda, ka JCDecaux Latvija investē nevis pilsētas infrastruktūrā, bet savā biznesā. Pašvaldības vienošanās ar uzņēmumu bez konkursa tam nesīšot vismaz četrus miljonus ieņēmumu ik gadu tuvāko 12-20 gadu laikā, aplēsis Clear Channel Latvia. Savukārt nodevas atlaide privātfirmai nesīšot vismaz 150 līdz 200 000 eiro papildu ieņēmumu ik gadu.
Ušacka arī skaidro, ka, visos iespējamos veidos cenšoties izdabāt sev pietuvinātai vides reklāmas kompānijai JCDecaux Latvija, Rīgas dome, iespējams, ir krietni pārspīlējusi, piešķirot vienam komersantam valsts atbalstu tādā apmērā, kāds bez īpaša saskaņojuma ar Finanšu ministriju un Eiropas Komisiju nav Rīgas domes kompetencē. Lai to noskaidrotu, Clear Channel Latvia ir vērsusies Finanšu ministrijā. Uzņēmuma vadītāja norāda, ka sekas var būt bēdīgas, rezultējoties apjomīgās soda naudās, ko Rīgas pašvaldībai var nākties maksāt no nodokļu maksātāju kabatas.
KP vēl šovasar norādīja, ka Rīgas dome, apejot likumdošanu un pieņemot konkrētiem uzņēmumiem labvēlīgus grozījumus saistošajos noteikumos, piešķīrusi tiesības atsevišķiem uzņēmumiem pārņemt vairākumu vides reklāmas tirgus Rīgā. Uz vienlīdzīgas konkurences pārkāpumiem saistībā ar šo situāciju KP norādījusi jau 2012. un 2014.gadā, taču Rīgas dome joprojām nav ņēmusi vērā KP norādījumus un tirgū vienlīdzīga konkurence nav nodrošināta.
Rīgas dome ir deleģējusi tiesības pārvaldīt reklāmas izvietošanu trim kapitālsabiedrībām - pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kas pārvalda reklāmas izvietošanu sabiedriskajā transportā un pieturvietās, pašvaldības aģentūrai Rīgas gaisma - reklāmas izvietošana uz apgaismes stabiem - un pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) - reklāmu izvietošana uz apsaimniekojamo namu sienām. Sabiedriskajā transportā reklāmu izvieto Pilsētas līnijas, bet uz apgaismes stabiem un RNP namiem, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju stendos - to meitasuzņēmums Baltic Media Line. Minētie līgumi noslēgti bez atklātu konkursu izsludināšanas.