Viņš uzsvēra, ka līdz 2020. gadam šo sistēmu varēs sakārtot, ja būs pieejams finansējums. "Tad mēs sistēmu attīstītu tādu kā speciālisti to gribētu redzēt," sacīja K.Peters.
Rīgas domes pārstāvis sacīja, ka katru gadu lietusūdeņu novadsistēmas uzturēšanai tiek tērēts 3 milljoni latu. "Ja tie netiktu tērēti, tad mēs noteikti redzētu pavisam katastrofālu situāciju," sacīja K.Peters. Viņš arī piebilda, ka Rīgā ik gadu ceļu uzturēšanai tiek tērēti 10 miljoni latu, bet patiesībā būtu nepieciešams desmitkārt lielāks finansējums.
Kā ziņots, pilsētas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas maģistrālo kolektoru garums pilsētā ir aptuveni 195 kilometri, un ūdens noteci palīdz nodrošināt septiņas rajona nozīmes sūkņu stacijas. Lielākā daļa no pilsētas lietus ūdens kanalizācijas tīkliem ir būvēta pagājušajā gadsimta 70. un 80.gados, izmantojot sliktas kvalitātes cauruļvadus un būvdarbus veicot nepietiekošā vai pat zemā kvalitātē. Līdz ar to lietus kanalizācijas tīkls ir novecojis un neatbilst mūsdienu prasībām, tādēļ notiek pakāpeniska modernizācija. Šobrīd jaunas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas tiek izbūvētas jaunbūvējamām ielām un satiksmes objektiem.