Terminālī paredzēts pārkraut naftas ķīmijas produktus - izobutanolu, butanolu, benzolu, metanolu, akrilnitrilu, metiltercbutilēteri, stirolu, monoetilēnglikolu - katru līdz 50 000 tonnām gadā, kā arī bitumenu līdz 40 000 tonnu gadā un šķīdinātāju līdz 100 000 tonnu gadā. Summārā rezervuāru parka ietilpība plānota 483 000 kubikmetru.
Deputātiem iesniegtie materiāli liecina, ka Rīgas brīvostas pārvaldes valdē šā gada 19.janvārī pieņemts pozitīvs lēmums akceptēt būvniecības ieceri. Lēmumu parakstījis Rīgas vicemērs, brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.
Savukārt vairums iedzīvotāju, kas piedalījās šīs būvniecības ieceres publiskajā apspriešanā, ir pret to - termināli atbalstīja 235 iedzīvotāji, bet 3450 iedzīvotāji un visas trīs organizācijas izteica noraidošu viedokli.
Būvniecības ieceres autori ir SIA KU Baltic Oil Terminal. Terminālī plānotais kravu apgrozījums būs 10 miljoni tonnu gadā, no kurām 20% ķīmisko vielu un maisījumu plānots importēt, bet 80% - eksportēt. Importējamos produktus piegādās ar tankkuģiem un pārkraus dzelzceļa rezervuāros, bet pēc tam - dzelzceļa cisternās. Savukārt eksportējamie produkti terminālī tiks nogādāti pa dzelzceļu, pārkrauti rezervuāros un pēc tam - tankkuģos, kuru apkalpošanai paredzēts izbūvēt divas tankkuģu piestātnes.
Lielākā daļa no pārkraušanai paredzētajām kravām ir bīstamās vielas un to maisījumi, savukārt avārijas gadījumā akrilnitrils raksturots kā visbīstamākais, kura uzglabāšana un pārkraušana atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja atzinumam ir aizliegta.
Termināli paredzēts izvietot uz pussalas, Komētforta ragā, Daugavas kreisajā krastā pie Daugavas ietekas Rīgas jūras līcī. Ziemeļos un ziemeļrietumos pussala robežojas ar Rīgas jūras līci, bet ziemeļaustrumos, austrumos - ar Daugavu. Kopējā zemesgabala platība ir 25 hektāri kvadrātmetri.
Tuvākais dzīvojamais rajons ir Daugavgrīvas dzīvojamais rajons, kas atrodas aptuveni viena kilometra attālumā no termināļa teritorijas, Bolderājas mikrorajons atrodas 2,5 kilometru attālumā, bet Daugavai otrā pusē ir Mangaļsalas dzīvojamais rajons.
Atbilstoši uzņēmuma sniegtajai informācijai, izbūvējot termināli, Kundziņsalā tiktu nodrošinātas 200 līdz 250 jaunas darbavietas.
SIA KU Baltic Oil Terminal piedāvājis sešus darbības variantus, no kuriem par pieņemamāko pašvaldības speciālisti atzinuši ieceri terminālī pārkraut gan tumšos, gan gaišos naftas produktus, veidojot slāpekļa spilvenus rezervuāriem, kā arī veicot viadukta izbūvi uz Parādes ielas un skaņas aizsargbarjeras izbūvi gar dzelzceļu.
Jau ziņots, kabūvniecības iecere sastapusies ar ievērojamu pretestību. Biedrība "Bolderājas grupa" raizējas, ka SIA "Baltic Oil Terminal" celtais terminālis ievērojami noslogos dzelzceļu, un pārbrauktuves varētu būt slēgtas vidēji desmit stundas diennaktī. Par risinājumu - gaisa tiltu - neesot saņemts Rīgas domes apliecinājums šādā projekta investēt, tāpat arī Rīgas brīvosta neesot izrādījusi gatavību maksāt par pārvadiem.
Savulaik pret Baltic Oil Terminal plāniem Daugavgrīvā savākti aptuveni 13 000 parakstu, cenšoties nepieļaut, ka "iecienītās atpūtas vietas no Daugavgrīvas līdz Saulkrastiem un Jūrmalas pilsētai tiktu pārvērstas par naftas peļķi".
Pozitīva domes lēmuma gadījumā uzņēmējiem būs jāizstrādā detālplānojums termināļa darbības nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras attīstībai un jārealizē negatīvās ietekmes mazinoši pasākumi. Terminālī būs aizliegta bīstamās vielas - akrilnitrila - uzglabāšana un pārkraušana.
Baltic oil Terminal ir gatavi termināļa būvniecībā Flotes ielā 2 ieguldīt 170 miljonus eiro (119 miljoni latu). Teritorijā plānots izveidot vairākus 16 līdz 20 metrus augstus rezervuārus ar kopējo tilpumu 450 000 kubikmetru, kā arī divas piestātnes, katru 240 metru garumā, pie kurām varētu piestāt kuģi ar kravu līdz 100 000 tonnu. Plānots veikt arī ievērojamus ieguldījumus infrastruktūras izveidošanā, piemēram, plānots rekonstruēt sliežu ceļus četru kilometru garumā.