Lidosta pērn apkalpoja 2,01 miljonus pasažieru, kas ir par 5,8 miljoniem jeb 74% mazāk nekā sākotnēji plānots. Savukārt apkalpoto lidojumu skaits saruka līdz 35 600, kas par 59% mazāk nekā gadu iepriekš.
Lidostas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pērn veidoja 15 miljonus eiro, kas ir 63% samazinājums, salīdzinot ar budžetā sākotnēji plānoto. Savukārt ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem pērn samazinājās līdz 14,7 miljoniem eiro, kas ir 39% kritums, salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš.
Kā aģentūrai LETA norādīja lidostas pārstāvji, uzņēmuma zaudējumi ir mazāki nekā prognozēts krīzes sākumposmā pērnā gada pavasarī. Neraugoties uz augsto fiksēto izmaksu īpatsvaru, kuru nav iespējams mazināt bez būtiskas ietekmes uz operatīvo darbību, lidosta pērn spēja samazināt savus izdevumus par 30% jeb 14,6 miljoniem eiro.
Lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa skaidroja, ka uzņēmums pagājušo gadu sāka ar vēsturiski labākajiem saimnieciskās darbības rādītājiem un prognozēm sasniegt jaunu apkalpoto pasažieru skaita rekordu.
"Neskatoties uz krīzes ietekmi, lidostai izdevies saglabāt savas līderpozīcijas citu Baltijas valstu lidostu vidū, vienlaikus būtiski samazinot uzņēmuma izdevumus. Pandēmijas ietekmē krītoties pasažieru un lidojumu skaitam, uzņēmums pērn aktīvi strādāja, attīstot tos darbības virzienus, ko pandēmija ietekmēja mazāk - kravu pārvadājumus, nākotnes biznesa parka attīstību, kā arī turpināja nozīmīgākos infrastruktūras attīstības projektus," sacīja Odiņa.
Viņa atklāja, ka saskaņā ar sākotnējām prognozēm, sarežģīta situācija aviācijas nozarē turpināsies arī 2021.gadā, tāpēc lidosta ir izstrādājusi krīzes pārvarēšanas plānu ar rīcības modeļiem dažādiem nākotnes scenārijiem, kas ļaus operatīvi reaģēt uz arvien mainīgo situāciju.
Lidosta "Rīga" 2020.gadā saglabāja savu pozīciju kā lielākā Baltijas valstu lidosta, nodrošinot sev 43% tirgus daļu no kopējā Baltijas valstīs apkalpoto pasažieru skaita (Lietuvas lidostām - 39%, Tallinai - 18%), 40% kopējā lidojumu skaita (Lietuvas lidostām - 34%, Tallinai - 26%) un 44% no apkalpotajām gaisa kravām (Lietuvas lidostām - 38%, Tallinai - 18%).
Lidostā Rīga pērn realizēti vairāki investīciju projekti, tostarp darbu sācis jauns specializētais kravu perons, kas ir centrs, ap kuru nākotnē tiks attīstīta lidostas kravu pilsēta jeb RIX Cargo City. Tāpat paplašināts 2.perons, kas paredzēts biznesa aviācijas gaisa kuģu apkalpošanai, izbūvēts helikopteru nosēšanās laukums un atjaunots segums daļā skrejceļa un manevrēšanas ceļos. Savukārt jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un peronu ass līniju ugunis ļaus lidostai kļūt videi draudzīgākai, samazinot ogļskābās gāzes izmešus. Kopējais investīciju apjoms pērn veidoja 13,9 miljonus eiro.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija 2021.gada martā apstiprināja Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas Rīga rekapitalizācijai. No kopējās summas 35,2 miljoniem eiro tiks atvēlēti lidostas Rīga pamatkapitāla palielināšanai, bet 4,5 miljoni eiro - dividenžu par 2019.gada peļņu atstāšanu uzņēmuma rīcībā.