Lai gan savējo iekārtošanu siltos amatos var pārmest vairākiem Latvijas politiķiem, Rīgas domes politkonsultanti izcēlušies ar īpašu vērienu. Spilgts piemērs: ja ticēt kāda agrākā Saskaņas jauniešu aktīvista teiktajam par viņa pienākumiem Rīgas satiksmē, šīs konsultācijas viņam ļāvušas nopelnīt pat virs 240 eiro stundā.
Kad Valsts policija 2017.gada pavasarī prokuratūrai bija nosūtījusi Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) lietu, bijušais Rīgas mērs un Saskaņas līderis Nils Ušakovs žurnālistiem iespēju, ka Rīgas domes struktūrās bijusi fiktīva nodarbinātība, kategoriski noliedza: “Man nav joprojām nekādas informācijas par to, ka kāds cilvēks RNP šajā nodaļā strādātu fiktīvi. Es nevaru teikt, ka visi cilvēki visos uzņēmumos, visās iestādēs, visos departamentos Rīgas pašvaldībā strādā vienādi labi, bet fiktīvu darbinieku – manuprāt, tādas informācijas nav.”
Ušakova dusmas varētu būt izraisījis fakts, ka policija lietu, kas tika uzsākta pēc Valsts kontroles revīzijas, prokuratūrai nodeva pusotru mēnesi līdz iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām. Kriminālprocesā kā iespējami fiktīvie RNP Attīstības projektu nodaļas darbinieki figurēja vairāki ar Saskaņu saistīti cilvēki. Piemēram, bijusī Rīgas domniece Svetlana Savicka, toreizējo domes deputātu dzīvesbiedres Žanna Pankratova un Aleksandra Klementjeva, Ušakova bijušā preses sekretāra Sandra Toča dēls Mārtiņš, arī portāla nozagts.com vadītājs Ivans Staļnojs.
Kopumā gada laikā 12 darbinieku algām varētu būt izkrāpti vairāk nekā 193 tūkstoši eiro. Prokuratūrā apsūdzība tika celta ne vien darbiniekiem, bet arī divām amatpersonām. Pirmā ir bijušais nodaļas vadītājs, partijas Gods kalpot Rīgai biedrs Agnis Kalnkaziņš. Neilgi pēc RNP amata zaudēšanas 2015.gadā viņš tika iecelts Rīgas ūdens valdē, kur nostrādāja līdz pat šai vasarai, kad beidzās piecu gadu pilnvaru termiņš. Apsūdzēta ir arī bijusī RNP valdes locekle Inga Bulgarina, kura prokuratūras ieskatā ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli un organizēja noziedzīgo nodarījumu. Tieši viņa esot uzdevusi izveidot fiktīvās štata vietas Attīstības projektu nodaļā, uzskata prokuratūrā.
Bulgarina, Kalnkaziņš un pārējie apsūdzētie tiesas priekšā stāsies pašās augusta beigās – uzreiz pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. RNP par cietušo šajā lietā nav pieteicies. Uzņēmumam gan jau tagad ir droši zināms, ka fiktīva nodarbinātība tajā ir bijusi. Jau pirms trim gadiem savu vainu prokuratūrā atzina bijusī darbiniece Olga Mūrniece, atmaksājot RNP kā algu noziedzīgi iegūtos 7,4 tūkstošus eiro.
Rīgas namu pārvaldnieka lietā policijai bija jāizmeklē padsmit štata darbinieku padarītais viena gada periodā. Vēl vairāk darba izmeklētājiem varētu būt Rīgas satiksmes konsultantu lietā. Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde jau pusotru gadu izmeklē kriminālprocesu par Rīgas satiksmes līdzekļu iespējamu izšķērdēšanu lielā apmērā, kas saistīta ar fiktīvu konsultāciju līgumu noslēgšanu. Darba lauks policijai šai lietā sākotnēji bija visai plašs: vismaz 40 konsultantu četru gadu periodā
de facto pērn vairākkārt stāstīja par neizprotamajiem Rīgas satiksmes konsultāciju līgumiem, kas daudzos gadījumos tika slēgti ar Saskaņas vai Gods kalpot Rīgai biedriem, kā arī ar Ušakova līdzgaitniekiem un draugiem. Jautājumus radīja gan Rīgas satiksmes vajadzība pēc šādiem pakalpojumiem vispār, gan konsultantu meklēšanas process, gan atalgojums un padarītā darba apjoms.
Konsultantu vidū bija gan Rīgas domnieki, gan Ušakova biroja darbinieki, gan Saskaņas jaunieši, arī žurnālisti un pat Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Vajadzīgi Rīgas satiksmei bija pat kriminālprocesos vai skandālos ierautie, piemēram, RNP lietā apsūdzētais Ivans Staļnojs un bijusī Satiksmes departamenta amatpersona Uģis Broža.
Spilgts savējo algošanas piemērs ir kādreizējais Saskaņas jauniešu biedrības Restart.lv aktīvists Aleksejs Futs, kurš 2019.gada pavasarī strādāja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā. 2018.gadā no jūnija līdz novembrim Rīgas satiksme viņu algoja, lai viņš konsultētu klientu apkalpošanas centru operatorus un auditētu to veikumu. 2019.gadā savu atalgojumu Rīgas satiksmē Futs de facto atteicās atklāt, bet par saviem pienākumiem stāstīja šādi: “Nu, tur es strādāju ar konsultācijas centriem, ja, kā viņiem labāk runāt ar klientiem. (..) Es atnācu uz centriem, jā, apkalpošanas centriem, un tur konsultēju. (..) Divas vai trīs reizes mēnesī. (..) Nu, kādas 3-4 stundas [katra konsultācija]. (..) Tie bija kā semināri.”
Tolaik de facto rīcībā vēl nebija pilnas informācijas par konsultantiem izmaksāto atalgojumu. Taču tagad "de facto" ir zināms, ka Futs no "Rīgas satiksmes" par pusgadu ilgo līgumu saņēma 17,6 tūkstošus eiro jeb vairāk nekā 2,9 tūkstošus eiro mēnesī. Ja ticēt Futa stāstītajam par darba apjomu, var viegli aprēķināt, ka par savām konsultācijām viņš nopelnījis vismaz 240 eiro stundā.
Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs joprojām izmeklē lietu par Rīgas domes nodibinājumu Rīgas tūrisma attīstības birojs (RTAB). Tā amatpersonas KNAB ieskatā varētu būt izšķērdējušas nodibinājuma finanšu līdzekļus lielos apmēros, piemēram, noslēdzot fiktīvus sadarbības līgumus un apmaksājot privātus izdevumus; viltojušas un izmantojušas viltotus dokumentus; nodarbinājušas fiktīvus darbiniekus, kā arī prettiesiski izkrāpušas finanšu līdzekļus lielos apmēros. Septiņu darbinieku iespējamu fiktīvu nodarbināšanu RTAB savā revīzijā saskatīja arī Valsts kontrole; pēc tās aprēķiniem laikā no 2016. līdz 2018. gadam viņiem kopumā izmaksāti 340 tūkstoši eiro.
Šajā kriminālprocesā aizdomās tiek turēti divi bijušie Rīgas domnieki, kas darbojušies RTAB valdē: Vita Jermoloviča no Gods kalpot Rīgai un Maksims Tolstojs no Saskaņas. Arī vairāki biroja darbinieki bija saistīti ar agrākajām Rīgas domes varas partijām. Virziens, kam šajā lietā arī pievērš uzmanību KNAB, ir RTAB līgumi ar Vācijas konsultanta Luca Meiera firmām laikā, kad viņu darbam ar Saeimas vēlēšanu kampaņu bija piesaistījusi toreizējā Rīgas mēra Ušakova vadītā partija Saskaņa. Kopēja summa, ko Meiera uzņēmumi dažādās valstīs varētu būt saņēmuši no Rīgas domes nodibinājuma, sasniedz pat 300 000 eiro. Kratīšanas notika arī vācu konsultanta birojos gan Berlīnē, gan citās valstīs. Runāt par lietu Meiers joprojām negrib – sazvanīts viņš pārtrauca telefonsarunu uzreiz pēc de facto lūguma sniegt komentārus.
de facto zināms, ka RTAB lietā ir vēl viens atzars, kas daļēji pārklājas ar Valsts policijas šobrīd izmeklēto RNP liftu remontu lietu. Proti, liftu lietā izmeklējamās iespējamās naudas atmazgāšanas pēdas aizved uz ārvalstu uzņēmumiem, kuriem saskatāma saikne ar vēl citiem Saskaņas Saeimas vēlēšanu kampaņas ārzemju konsultantiem.