Augstākā tiesa (AT) atteica ierosināt kasācijas tiesvedību saistībā ar Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) kasācijas sūdzību un PKL Flote pretsūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2017. gada spriedumu, ar kuru PKL Flote prasība piedzīt no RBP 3,2 miljonus eiro tika daļēji apmierināta – 1,3 miljonu eiro apmērā. Kāda līdz ar to ir pašreizējā situācija?
Naudu jau esam samaksājuši. Spriedums par šo tika pieņemts 2017. gadā, bet juridiskā puse šajā lietā ir tāda, ka tas bija civiltiesisks process 10 gadu garumā. Protams, ka tam visam bija vēsturiskais konteksts arī ar Konkurences padomes (KP) savulaik pieņemtajiem lēmumiem. Šis civiltiesiskais strīds tiesā tika skatīts ļoti ilgi, turklāt tā izskatīšana divas reizes tika atgriezta atpakaļ apgabaltiesai. Pirmajā reizē Augstākā tiesa (AT), izskatot kasācijas sūdzību, nolēma lietu vēlreiz nodot izskatīšanai apgabaltiesā, kura otrajā reizē pieņēma atšķirīgu spriedumu, tajā skaitā attiecībā uz RBP. Abas puses arī par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību AT, tomēr šoreiz AT nepieņēma nevienas puses kasācijas sūdzību.
Taču jebkurā gadījumā no RBP tika piedzīti 1,3 miljoni eiro par labu PKL Flote.
Loģiski, ka ostai tas jebkurā gadījumā ir nepatīkami. Taču, runājot par velkoņiem, būtiski saprast šī pakalpojuma nozīmi ostas ikdienā. Velkoņu pakalpojumi nav piena vai automašīnu tirdzniecība, tas ir viens no nedaudzajiem procesiem, bez kura osta nespēj funkcionēt – ja ostā nav velkoņu, tad tajā praktiski nevar apkalpot kuģus.
Bet tomēr – kāpēc savulaik RBP izlēma iegādāties pati savus velkoņus? Ostā taču vienmēr velkoņi ir bijuši.
Vēsturiski esam piedzīvojuši situāciju, kad palikām bez velkoņiem – privātais pakalpojuma sniedzējs pēkšņi izlēma pāriet uz citu ostu. Un tas arī bija stimuls ostas vadībai meklēt risinājumu, lai šādu situāciju vairs nepiedzīvotu. Skatoties no tirgus pozīcijām – velkoņu pakalpojumu tirgus Latvijā ir mazs, tādēļ investīcijas, lai iegādātos vai fraktētu velkoņus darbam ostā, ir samērā lielas. Latvijas ostās nestāv rindā velkoņu pakalpojumu sniedzēji – diemžēl neesam tādā situācijā kā Roterdamas osta, kas ar savu milzīgo kravu apgrozījumu piesaista tirgus dalībnieku interesi faktiski visos ostas pakalpojumu segmentos. Būtiski arī – velkoņa pakalpojumus apmaksā konkrētā kuģa īpašnieks vai fraktētājs un tā ir daļa no kopējām izmaksām par kuģa uzturēšanos ostā. Tādēļ arī no velkoņa pakalpojumu izmaksām, kaut arī nedaudz, ir atkarīga Rīgas brīvostas pakalpojumu cenas konkurētspēja reģionā.
Ja velkonis pieder ostai, tad cena ir zemāka?
Velkoņu pakalpojumu izmaksām osta noteikusi maksimālos griestus, kuru ietvaros privātie uzņēmumi noteica savas cenas. Līdz ar to par privātā pakalpojumu sniedzēja stāstīto – par pozitīvo tirgus situāciju, tajā skaitā ievērojamu peļņu, pirms RBP iegādājās savus velkoņus, – jāuzdod viens svarīgs jautājums: tieši ar ko viņi Rīgas brīvostā konkurēja? Atbilde vienkārša – viņi bija vieni paši tirgū! Jebkurš komersants priecātos par šādu situāciju, jo līdz ar to ir iespēja noteikt maksimāli augstāko cenu un gūt maksimāli lielu peļņu. Tas raisa nākamo jautājumu – kur tad šajā gadījumā paliek konkurence? Šobrīd, pateicoties tam, ka RBP iegādājās savus velkoņus, ostā pastāv konkurence, jo strādā gan PKL Flote, gan Rīgas brīvostas flotes velkoņi. Rezultātā velkoņu pakalpojumu cenas ir samazinājušās par aptuveni 40%.
Vai toreizējais lēmums bija vienīgais pareizais?
Tas, ka RBP meitas sabiedrībai šodien pieder savi velkoņi, ir pilnīgi pareizi, un, skatoties no šodienas situācijas, es noteikti būtu rīkojies tieši tāpat, lai RBP garantētu ostas darbības nepārtrauktību. Jautājums ir par niansēm – ko varbūt vajadzēja un varēja darīt savādāk. Man nav nekādu šaubu par šā lēmuma stratēģisko nozīmību Rīgas ostas darbības kontekstā. Turklāt mūsu velkoņiem ir papildu aprīkojums, kas ļauj ar tiem nodrošināt arī ugunsdzēsības funkcijas un ūdenī nokļuvušo naftas produktu savākšanu. Šie velkoņi, starp citu, palīdzēja dzēst Rīgas pils ugunsgrēku. Līdz ar to ir absurdi RBP pārmest, ka velkoņu iegādes mērķis bija izstumt no tirgus "godīgo" privāto uzņēmēju, lai RBP pēc iespējas vairāk varētu nopelnīt.
Ja osta nevar nodrošināt kuģu ienākšanu vai iziešanu – vai tajā brīdī ostai iestājas arī kādas finansiālas sekas?
Gluži kompensācijas ostas klientiem RBP nebūtu jāmaksā, taču ostas spēja nepārtraukti strādāt ir apliecinājums mūsu konkurētspējai un darbības stabilitātei. Tas ir mūsu uzdevums, to garantējam ostā strādājošajiem komersantiem, kā dēļ viņi arī ir izvēlējušies strādāt tieši šeit. Ja ostas darbs velkoņu trūkuma dēļ apstāsies, neviens no RBP tiešā veidā kompensācijas nepieprasīs, taču tas viennozīmīgi ietekmēs daudzu uzņēmumu biznesu un vietu tirgū, jo katram ir sadarbības līgumi, kas paredz noteiktu kravu piegādes regularitāti, kur katra dīkstāves stunda rada papildu izmaksas un klientu neapmierinātību. Ja RPB nav spējīga stabili strādāt un nodrošināt ostas darbaspēju, skaidrs, ka kravu īpašnieki izvēlēsies citu ostu, piemēram, to pašu Klaipēdu. Šāda situācija būtu nopietns sitiens ostas ilgtermiņa reputācijai. Taču matemātika ir ļoti vienkārša – RBP un ostā strādājošo stividoru ieņēmumi dienā ir vismaz 0,7 miljoni eiro. Tātad – ostas vienas dienas dīkstāve nozīmē 0,7–1 miljonu eiro negūtu ieņēmumu.
Kāda ir pasaules pieredze velkoņu pakalpojumu nodrošināšanā? Vai citās ostās arī velkoņi pieder ostu pārvaldēm?
Tas, ka osta sniedz velkoņu pakalpojumus, nav nekas neparasts, ārkārtējs vai neloģisks. Turklāt arī jaunā ES ostu regula, kas visām dalībvalstīm ir jāpiemēro no nākamā gada 24. marta, to neaizliedz – no regulas izriet, ka pie līdzīgas situācijas velkoņu tirgū, kā tas ir Latvijā, saskaņojot to ar Eiropas Komisiju, tiek pieļauta situācija, kad velkoņu pakalpojumus konkrētajā ostā sniedz tikai ostas pārvalde.
Kā naudas samaksāšana ietekmē ostas šā gada finanšu rādītājus?
Uzsvēršu, ka to nevar uzskatīt kā piespriestu sodu, kā tas ir izskanējis. Bija divu pušu civiltiesisks strīds, kurš nonāca tiesā. Abas puses iesniedza savus argumentus, aprēķinus un cita veida informāciju, un, izvērtējot visu, tiesa pasludināja šādu spriedumu. No finanšu plānošanas viedokļa ostai viss ir kārtībā, katram uzņēmumam finanšu auditori noteiktās situācijās prasa savlaicīgi veidot atbilstošus uzkrājumus. Līdzīgi bija arī šīs civillietas gadījumā – uzkrājumu izveidojām jau savlaicīgi. Līdz ar to naudas samaksāšana nekādā veidā neietekmē ne ostas ikdienas darbību, ne arī nākamgad plānotās investīcijas. Vienlaikus šobrīd esam pilnībā nodrošinājušies, ka nevienā brīdī Rīgas ostas darbs neapstāsies, ja privātais komersants pēkšņi izlems aiziet ar saviem velkoņiem uz citu ostu.