Tikmēr prasība pret Pauniņu iesniegta par to, ka viņš ar savu faktisko rīcību kā Re&Re valdes priekšsēdētājs turpina nodarīt papildu morālo kaitējumu cietušajiem, piemēram, atrodoties Maldīvu salās, nevis piemiņas pasākumā.Kā norādīts prasības pieteikumā, tas ir iesniegts par atvainošanos saistībā ar nodarīto morālo kaitējumu. Tāpat no prasības izriet, ka Pauniņš un Ušakovs nav darījuši visu iespējamo, lai Zolitūdes traģēdijas rezultātā radušās sekas, prasītāju pārdzīvojumus maksimāli samazinātu, bet gan, gluži pretēji, viņu rīcība bijusi tāda, kas vēl vairāk pastiprina prasītāju ciešanas, tādējādi pēc traģēdijas radīto morālo kaitējumu vēl palielinot.
Tiek minēts, ka Pauniņš nav atvainojies prasītājiem par to, ka nedarīja visu iespējamo, lai novērstu notikumu un tā seku iestāšanos, kā arī Re&Re priekšsēdētājs nav vērsies pie prasītājiem, lai vienotos par to, kā varētu mazināt viņu morālās ciešanas, tāpat viņš nevis atvēl laiku, lai risinātu ar Maxima jumta nogruvumu saistītos sāpīgos jautājumus, bet gan atvēl savu laiku, lai apmeklētu dažādus izklaides pasākumus, tostarp modes skati, kā arī nav saucis pie atbildības tos sev pakļautos darbiniekus Re&Re, kuri varēja rīkoties tā, lai traģēdija nenotiktu.
Savukārt Ušakovs neuzņēmās atbildību par savā pakļautībā esošās būvvaldes darbību, kā arī nav saucis pie atbildības tās būvvaldes amatpersonas, kas nenodrošināja pilnīgu cilvēku drošību nogruvuma vietā visā būvniecības procesā. Tāpat Rīgas mērs nav ierosinājis izmaiņas normatīvajos aktos vai izdevis attiecīgus rīkojumus, lai šāda situācija pašvaldībā neatkārtotos arī turpmāk.
Kā ziņots, Talsu rajona tiesa uz 30.oktobri izskatīšanai ir nozīmējusi vēl vienu Zolitūdes traģēdijā cietušo civilprasību. Šī prasība tiesā ir vērsta pret SIA Maxima Latvija, Re&Re, SIA Homburg Zolitude, SIA Tineo, Rīgas domi, arhitektu firmu Kubs un SIA HND Grupa. Lietu vērtēs tiesnese Vineta Pavlovska.
Kā aģentūra LETA noskaidroja tiesā, 25.aprīlī tiesa noraidīja lūgumu par prasības nodrošinājumu. Tajā tika lūgts apķīlāt kustamo un nekustamo atbildētāju mantu.
Kā ziņots, šādas prasības pret šiem pašiem atbildētājiem tika iesniegtas un ierosinātas arī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā un Rīgas rajona tiesā. Katra no prasībām bija iesniegta par 70 miljonu eiro kompensācijas piedziņu.
Savukārt Rīgas apgabaltiesā, skatot pirmo civilprasību, pieteicēju pārstāvis zvērināts advokāts Aldis Gobzems pauda "dziļu pārliecību", ka viņa klienti uzvarēs šajā procesā. Arī 16.aprīlī tiesa nesāka lietas izskatīšanu pēc būtības, jo nācās skaidrot vairākus procesuālos jautājumus. Sēdes sākumā tiesnese norādīja, ka no kriminālprocesa virzītāja - policijas - netika saņemta atbilde attiecībā uz informāciju par signalizācijas pults datiem, ko kā pierādījumu vēlējās pievienot SIA Maxima Latvija.
Tomēr Maxima pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs vēlāk sēdē norādīja, ka pagājušajā nedēļā advokāti saņēma šos datus no signalizācijas pults un viņu rīcībā ir protokols ar šo informāciju, taču tas ir izmeklēšanas informāciju saturošs dokuments, ko puse nevar izpaust. Tāpēc pagaidām atbildētājs neiztur lūgumu par ekspertīzes veikšanu.
Vēl tiesa toreiz nolēma noraidīt lūgumu par vairāku civillietu apvienošanu, un šis lēmums nav pārsūdzams. Tomēr vēlāk SIA Tineo pārstāvji tiesai kā trešās personas lietā lūdza pieaicināt projektētāju Kubs un HND Grupa, jo spriedums varētu attiekties un skart šīs juridiskās personas. Pret šo lūgumu gan ļoti iebilda Gobzems, taču tiesa nolēma pieaicināt šīs personas un noteica laiku paskaidrojumu sniegšanai. Vēlāk tiesā tika iesniegti dokumenti, lai šīs personas pieaicinātu par atbildētājiem lietā.
Jau ziņots, ka pērn 21.novembrī, iebrūkot lielveikala Maxima jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.