Kā iesniegumā norāda opozicionāri, viņi saņēmuši neskaitāmas rīdzinieku sūdzības par pilnsabiedrības Siltumserviss Rīga nespēju laicīgi nodrošināt apkures pieslēgšanu Rīgas daudzdzīvokļu mājās, kā arī "katastrofālo komunikāciju" ar iedzīvotājiem.
Līdz ar to deputāti rosina sasaukt ārkārtas sēdi, kurā tiks runāts par klientu zvanu centra darbu, pakalpojumu nodrošināšanu un to kvalitāti, kā arī par SIA Rīgas namu pārvaldnieks atbildību par noslēgtā sadarbības līguma ar Siltumserviss Rīga izpildi.
LETA jau vēstīja, ka trešdien Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) jau bija sasaucis ārkārtas preses konferenci, kurā ziņoja par radušos situāciju un turpmāko domes rīcību. Ušakovs pavēstīja, ka pavasarī, pēc apkures sezonas beigām, tiks lemts par līguma izbeigšanu starp RNP un Siltumserviss Rīga. Tāpat pavasarī tiks lemts par soda sankciju piemērošanu pilnsabiedrībai līdz pat 500 000 eiro apmērā.
Tikmēr RNP valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs informēja, ka tehniskas problēmas ir vēl aptuveni 200 mājām un tajās apkures vēl neesot.
Kā ziņots, apkures sezonas sākumā uzņēmums Siltumserviss Rīga, kuram jānodrošina galvaspilsētas siltumtīklu apsaimniekošana, nav spējis pietiekami kvalitatīvi sadarboties ar rīdziniekiem, tāpēc RNP saņēmis līdz pat 10 000 zvanu dienā ar dažādiem jautājumiem un sūdzībām.
Siltumserviss Rīga kā iemeslu min slikto siltummezglu tehnisko stāvokli, kas viņiem nodots no iepriekšējā apsaimniekotāja - Rīgas siltums. "Martā mums atnesa milzīgu kasti ar atslēgām, nobēra un teica - paši tiekat galā. Tikai tad, kad mēs saņēmām atslēgas, mēs sākām apsekot siltummezglus un saprast, kāda ir situācija. Divas trešdaļas no visām mājām bija ar nefunkcionējošiem un neiztīrītiem siltummezgliem," aģentūrai LETA iepriekš sacīja uzņēmuma pārstāvis Andris Skrūskops, piebilstot, ka normālā gadījumā problēmas varēja būt 500-600 siltummezglos, bet ne 2000 no 2800.
Rīgas siltums gan šādus apgalvojumus kategoriski noliedz.