Grozījumi pašvaldībā iesniedzami līdz šā gada 10.maijam, lai vēl šajā sasaukumā tos varētu virzīt skatīšanai domes sēdē un nākamgad būtu noteikumi, kas reglamentētu "asu izjūtu cienītāju" darbības, kāpjot uz ledus bīstamos apstākļos.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons norādīja, ka konkrētu periodu, kad liegts kāpt uz ledus, nav iespējams iepriekš noteikt saistošajos noteikumos, jo tas atkarīgs no laika apstākļiem. Ja pavasarī šis periods vēl varētu būt aptuveni prognozējams, tad rudenī noteikt bīstamo periodu varētu būt sarežģītāk. Turklāt nereti uz ledus ir bīstami atrasties arī ziemas spelgonī, jo, vējam pūšot no krasta, arī biezs ledus var atdalīties no krasta un tikt iepūsts jūrā. Līdzīgi Jūrmalas apkaimē esot noticis arī šā gada februāra vidū, taču tobrīd, par laimi, cilvēki uz ledus nav atradušies.
Tā kā vienam pašam pilsētas izpilddirektoram būtu sarežģīti apzināt un izvērtēt informāciju par visu pilsētas administratīvajā teritorijā esošo jūras platību, Eklons ierosināja makšķerniekiem paredzēt konkrētas, marķētas teritorijas, kurās tiem tiek garantēta drošība.
Viņš rosināja izveidot līdzīgu kārtību, kāda pastāv peldsezonas laikā, kad par peldēšanai piemērotu un drošu vidi liecina pludmalē uzvilkts zilais karogs, bet melnais karogs brīdina, ka jūrā atrasties ir bīstami.
Eklons uzsvēra, ka būtiski ir arī veikt preventīvus, informējošus un izglītojošus pasākumus, jo, aptaujājot cilvēkus, kas kāpuši uz ledus vai no tā nocelti, lielākā daļa tā arī nav sapratuši, kas ir krasta vējš un ka tā ietekmē ledus var atlūzt un tikt iepūsts jūrā.