Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona

Rīgas māju energoauditi rāda, ka iespējams ietaupīt vidēji 60% siltuma

"Tā tas varētu būt. Tarifs ir liels, un būvniecības izmaksas kritušās, vienīgi jāpaskatās par bankas procentiem," komentējot tēzi, ka mājas siltināšana ir izdevīgāka nekā lielu siltuma rēķinu apmaksa, ko nule kā atkal apstiprināja Rīgas daudzdzīvokļu māju energoauditi, saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) asociētā profesore Andra Blumberga.

Tiesa, rezultātos minētais, ka enerģijas ietaupījums iespējams 76% apmērā, viņai "izklausās no kosmiskās teorijas paņemts". Izvēlēta 21 māja Pagājušajā nedēļā Rīgas enerģētikas aģentūra darīja zināmus projekta Mājokļu energoauditi — 2008 rezultātus. Tajā pašvaldība piešķīra 10 000 latu lielu līdzfinansējumu iedzīvotājiem energoauditu veikšanai pilsētas daudzdzīvokļu mājās. Pieteikumi tika pieņemti no privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, kas nodibinājuši dzīvokļu īpašnieku biedrības vai noslēguši pilnvarojuma līgumu, kā arī tika ņemts vētā tas, vai mājai ir parādi par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem. Energoaudita gaitā 21 mājai sagatavoti konkrēti priekšlikumi renovācijas veikšanai, aplēstas renovācijas izmaksas un aprēķināts gaidāmais enerģijas ietaupījums. Audita veicēja — konkursa kārtībā izvēlētā uzņēmuma VEK — iesniegtie dokumenti liecina, ka, veicot māju siltināšanu, iespējams ietaupīt no 47,2 līdz 76,4% siltumenerģijas. "Rezultāti ir ļoti labi. Datu analīze vēlreiz apliecina, ka, neveicot māju siltināšanu, tikai par siltuma patēriņu iedzīvotāji maksā vairāk nekā par siltinātas mājas samazināto patēriņu un kredīta atmaksu kopā, ja kredīts ir ņemts uz 15 gadiem," atzīst Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna. Saskaņā ar audita rezultātiem ēku siltināšanas izmaksas atkarībā no mājas var svārstīties no 36,82 latiem par kvadrātmetru līdz 63,17 latiem par kvadrātmetru. Netic rezultātiem Kā stāsta auditētās mājas Krišjāņa Valdemāra ielā 94 iedzīvotāju pārstāvis Oļģerts Krauklis, viņu mājas siltināšanai nepieciešami 416 tūkstoši latu. "Tā lieta ir diezgan sarežģīta. Baidos, ka mēs nesavāksim to summu. Ne jau visi mājas iedzīvotāji ir tādā situācijā, lai būtu gatavi vai varētu tikt galā ar kredīta maksājumiem," viņš stāsta. Viņam pašam, piemēram, par 200 kvadrātmetru dzīvokli būtu jāmaksā 12,6 tūkstoši latu, nerēķinot bankas procentus. Taču O.Krauklim kā mājas arhitektam ir aizdomas, ka audita rezultāti ir neprecīzi: "Es tos apšaubu." 1971.gadā celtajai mājai ārsienām izmantoti sarkanie ķieģeļi un 30 centimetru biezi keramzīta paneļi, bet auditā paneļu biezums norādīts 24 cm. "Mums piedāvā papildus siltināt ar 15 cm akmensvati, taču patiesībā var likt 10 cm, kas būtu lētāk," atzīmē O.Krauklis un piebilst, ka auditā "ir vēl daži sīkumi, kas patiesībā nav sīkumi, jo nosaka cenu". SIA VEK energoauditors Valdis Zaķis skaidro, ka mājā K.Valdemāra 94 bija problēmas ar informācijas pieejamību, jo atšķirībā no citām ēkām šajā ne apsaimniekotājs, ne iedzīvotāji nepiedāvāja precīzus datus par ēku. "Paņēmām informāciju, kas ir pieejama literatūrā," saka V.Zaķis. Tomēr viņš norāda, ka iedzīvotāju iebildes neesot pamatotas, jo sešiem centimetriem neesot izšķirošas nozīmes. V.Zaķis ir pārliecināts, ka konkrētā māja no siltumefektivitātes viedokļa ir nepareizi projektēta, jo ir lieli stikloti laukumi. "Burtiski visa siena ir vienās lodžijās," viņš norāda. Taču šai ēkai, salīdzinot ar citām, ir arī plusi, kas ļauj ekonomēt, piemēram, trīs durvis kāpņutelpās, kā arī siltināts jumts. Iedzīvotāji arī nomainījuši 70% logu. Vai pašvaldība palīdzēs? Rīgas enerģētikas aģentūras mājaslapā www.rea.riga.lv atspoguļotie auditu rezultāti parāda, ka nepieciešamie ieguldījumi mājām svārstās no 28 000 līdz 464 000 latu. Lai gan dome agrāk bija iecerējusi sniegt līdzfinansējumu renovācijas darbu maksai, pagaidām nav skaidrības, vai līdzekļi būs. To deputāti lems, pieņemot šāgada budžetu, norāda pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dzintra Āboliņa. Ja dome līdzfinansētu, siltināšana būtu ļoti izdevīga, jo pieredze rāda, ka energopatēriņš samazinās vidēji par 40—50%, atzīmē A.Blumberga. Viņa apšauba, ka iespējams sasniegt labākus rādītājus, jo siltinātās mājās iedzīvotāji vairs nevēlas uzturēt zemas temperatūras, līdz ar to rēķini mazliet pieaug. "Viens grāds siltuma ir pieci procenti no patēriņa," viņa piebilst. V.Zaķis apstiprina, ka augstie rezultāti iegūti, rēķinot pašreizējo patēriņu: "Ja cilvēks ir dzīvojis pie 14 vai 15 grādiem un pēc siltināšanas paaugstina istabas temperatūru, tad sasniegt 70% ietaupījumu nav iespējams.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas