Līdztekus esošajiem stratēģiskajiem darbības virzieniem Rīgas brīvostas (RBO) Attīstības programma 2019.–2028. gadam paredz paplašināt ostas darbību, veicinot industrializāciju un jaunu uzņēmumu ienākšanu RBO teritorijā. Tāpat nākamajos desmit gados RBO paredz veicināt pasažieru pārvadājumu segmenta attīstību, vienlaikus turpinot darbu pie jaunu kravu piesaistes, kravu diversifikācijas, ostas infrastruktūras būtiskas attīstības un ostas pārvaldības modeļa pilnveidošanas, RBO Attīstības programmas prezentācijā norādīja RBO pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Četri stūrakmeņi
"Jaunā attīstības programma ir būtiskākais plānošanas dokuments, kas noteiks RBO turpmāko attīstības kursu nākamajā desmitgadē. Osta ir viens no Rīgas un arī visas Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem, līdz ar to veiksmīga ostas attīstība ir viens no būtiskiem Rīgas izaugsmes priekšnosacījumiem. RBO valde ir rūpīgi sekojusi līdzi dokumenta izstrādes procesam un arī turpmāk lielu uzmanību veltīs programmas īstenošanas uzraudzībai," pauda RBO valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.
Attīstības programma ietver esošās situācijas novērtējumu, tirgus analīzi, kravu apgrozījuma prognozes un riskus reģionā, attīstības stratēģiju ar definētiem 14 stratēģiskajiem mērķiem, to izpildes un rezultatīvajiem rādītājiem un kritērijiem. Stratēģiskie mērķi ir formulēti un strukturēti atbilstoši četrām galvenajām RBO pārvaldes darbības jomām – kravu pārkraušanai un pasažieru pārvadājumiem, ražošanas un teritorijas attīstībai, infrastruktūras attīstībai un inovācijām, kā arī ostas pārvaldībai.
"Sekojot globālajām tendencēm, RBO ir pamainījusi uzsvarus, veidojot savu darbības stratēģiju. Ir pagājis laiks, kad kravas "meklēja" ostu, šodien gan ostas pārvaldei, gan ostā strādājošiem uzņēmumiem ir jāapvieno pūliņi kravu piesaistē un jādodas kravu diversifikācijas virzienā, jābūt gataviem kravu nomenklatūras maiņai. Attīstības programmā esam fokusējuši uzmanību uz industrializāciju – veicināsim ražošanas un pievienotās vērtības pakalpojumu attīstību, kā arī efektīvāku ostas teritorijas izmantošanu un attīstības projektu piesaisti brīvajām Rīgas ostas teritorijām," akcentēja A. Zeltiņš, piebilstot, ka detalizācijas rīcība mērķu sasniegšanai, arī to finansēšanas avoti un ekonomiskais pamatojums tiks noteikti secīgos rīcības plānos. Pirmais rīcības plāna periods ir 2020.–2021. gadam, savukārt nākamie – katrs divu gadu periodam. Tas ļaus elastīgāk reaģēt uz tirgus izmaiņām, nepieciešamības gadījumā aktualizējot atsevišķus stratēģiskos mērķus vai darbības virzienus.
Kravu apgrozījuma prognozes
Attīstības programmas izstrādes gaitā transporta nozares konsultanti – Port of Rotterdam International – ir sagatavojuši RBO kravu apgrozījuma prognozes līdz 2037. gadam, izstrādājot divus scenārijus – minimālo un optimistisko. Minimālais scenārijs paredz situāciju, kad vienlaikus iedarbojas vairāki RBO nelabvēlīgi tirgus faktori, piemēram, palielinās starpvalstu tirdzniecības ierobežojumi (starpvalstu sankcijas, tirgus aizsardzības pasākumi), ir zems pasaules IKP vidējais pieauguma temps u. c. Savukārt optimistiskais scenārijs aplūko situāciju, kad jūras kravu pārvadājumu tirgus attīstīsies RBO labvēlīgi, piemēram, ievērojams IKP pieaugums, ko ietekmē tirdzniecības liberalizācija, būtisks konteinerkravu apjoma pieaugums, ko veicina brīvā tirdzniecība un patēriņa preču pieprasījums u. c.
Minimālajā scenārijā RBO kravu apgrozījums samazinās no 34 miljoniem tonnu 2017. gadā līdz 29 miljoniem tonnu 2027. gadā un aptuveni 18 miljoniem tonnu 2037. gadā. Šā scenārija pamatā ir pieņēmums, ka ekonomiskās un ģeopolitiskās problēmas pasaulē netiks veiksmīgi atrisinātas un ka kravu apgrozījuma samazinājuma galvenie iemesli ir ogļu un lejamkravu apjoma samazinājums. Pretstatā kravu kopapjomam konteinerkravu apgrozījums palielinās no 446 tūkstošiem TEU 2017. gadā līdz 610 tūkstošiem TEU 2027. gadā un līdz 690 tūkstošiem TEU 2037. gadā. Lielāko daļu no konteinerkravu apgrozījuma nodrošinās tranzīta kravas. Apkalpoto pasažieru skaits nedaudz samazināsies, samazinoties Latvijas iedzīvotāju skaitam.
Optimistiskajā scenārijā RBO kopējais kravu apgrozījums līdz 2028. gadam atkal sasniegs 41 miljonu tonnu, bet līdz 2037. gadam – 42 miljonus tonnu.
Salīdzinoši nemainīgu kravu apgrozījumu ilgtermiņā ietekmēs ogļu un lejamkravu pārkraušanas apjoma samazināšanās. Vienlaikus konteinerkravu apjoms palielināsies līdz 720 tūkstošiem TEU 2027. gadā un vienam miljonam TEU 2037. gadā, lielāko īpatsvaru veidojot tranzīta kravām. Palielinās arī pasažieru apjomi – no 830 tūkstošiem cilvēku 2017. gadā līdz vienam miljonam 2027. gadā un 1,4 miljoniem 2037. gadā, pieaugot gan prāmju, gan kruīza kuģu pasažieru skaitam.
RBO Attīstības programmas izstrādes procesā veiktajā tirgus izpētē konteinerkravas, lauksaimniecības un mežrūpniecības kravas ir identificētas kā RBO perspektīvie kravu segmenti. Attīstības potenciāls ir arī pasažieru pārvadājumiem. Konteinerkravas ir visstraujāk augošais kravu segments Latvijā. Pēdējo desmit gadu periodā to apjoms ir divkāršojies, pieaugot vidēji par 10% gadā un sasniedzot 470 tūkstošus TEU. RBO nodrošina 99% no Latvijas ostu kopējā konteinerkravu apgrozījuma. Arī turpmākajiem gadiem šī segmenta attīstības perspektīva ir pozitīva.
Lauksaimniecības kravu (tajā skaitā labības un labības produktu) attīstības potenciālu RBO nosaka divi faktori: Latvijas graudu eksporta apjoma pieaugums, kā arī iespējas piesaistīt tranzīta kravas no kaimiņvalstīm (Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas) un Ukrainas. Arī mežrūpniecības kravu apgrozījumu RBO galvenokārt veido Latvijas eksports, un ir sagaidāms, ka mežrūpniecības kravu apjoms RBO būs stabils.
Globālās tendences svārstīgas
A. Zeltiņš norādīja, ka RBO attīstības programma ir sagatavota laikā, kad transporta nozare pasaulē piedzīvo straujas pārmaiņas gan ekonomisko un politisko notikumu, gan tehnoloģiskā progresa ietekmē. Globālā preču un pakalpojumu tirdzniecība 2017. gadā uzrādīja augstāko pieauguma tempu pēdējos sešos gados, pat neskatoties uz daudzviet ieviestajiem tirdzniecības ierobežojumiem.
RBO attīstības programmā akcentēts, ka tirdzniecības apjomu pieaugums pārsniedz globālā IKP pieaugumu, kas norāda uz turpmāku ekonomikas globalizāciju. Prognozes ir pozitīvas, tomēr prognožu izpildi var būtiski ietekmēt gan iespējamā tirdzniecības ierobežojumu paplašināšana, gan Ķīnas ekonomikas strukturālās izmaiņas (pāreja no investīciju fāzes uz patēriņa fāzi, kas paredz ievērojami mazāku importa apjomu), kas kopumā nozīmē neskaidru nākotnes attīstību, pastāvot gan lielām iespējām, gan būtiskiem riskiem. Līdzīgas tendences ir vērojamas globālajā jūras pārvadājumu nozarē.
Vidējā termiņā līdz 2023. gadam tiek prognozēta nozares izaugsme vidēji par 3,8% gadā, bet konteinerkravu segmentā – pat par 6–7% gadā.
Tomēr šo prognozi būtiski apdraud ieviestie tirdzniecības ierobežojumi starp ASV, Ķīnu, Eiropas Savienību (ES) u. c. pasaules valstīm un reģioniem, kas nākotnē varētu palielināties. Transporta un uzglabāšanas nozare veido svarīgu Latvijas ekonomikas sastāvdaļu, stabili nodrošinot aptuveni 15% no kopējā preču un pakalpojumu ražošanas apjoma. Kopējais kravu pārvadājumu apjoms (tonnās) Latvijas transporta tīklā pēdējo 20 gadu laikā ir palielinājies, tomēr kopš 2015. gada līdz ar ģeopolitiskās situācijas izmaiņām ir vērojams kravu apjoma samazinājums.
Caur Latvijas jūras ostām pašreiz gadā tiek saņemti vai nosūtīti aptuveni 55% no kopējā kravu apgrozījuma valstī, turklāt RBO apstrādā vairāk nekā pusi no visām Latvijas ostās pārkrautajām kravām. RBO ir daļa no Baltijas jūras koridora un apkalpo plašu Eirāzijas teritoriju, kur galvenās kravu izcelsmes valstis ir Krievija un citas NVS valstis.
Rīgas brīvosta apkalpo plašu Eirāzijas kontinenta daļu – galvenokārt Krieviju, bet arī Baltkrieviju, Ukrainu, Kazahstānu, Uzbekistānu un citas valstis kontinenta iekšzemē, kurām nav pieejas jūrai un kuras ir kravu izcelsmes un patēriņa tirgi caur Rīgas brīvostu sūtītajām kravām. Šis RBO tirgus areāls ir raksturojams ar aptuveni 282 miljoniem iedzīvotāju, 2,5 triljonu ASV dolāru IKP un pa jūru transportēto eksporta kravu plūsmu aptuveni 1,2 miljardi tonnu gadā (t. sk. 0,5 miljardi tonnu gadā – pa Baltijas jūras koridoru).
Šo plūsmu apkalpošana (jeb kravu tranzīts) nodrošina 75–80% no RBO kravu apgrozījuma. Tādējādi RBO ir atkarīga no tirgus areāla valstu sociāli ekonomiskās attīstības tendencēm, kā arī izmaiņām loģistikas ķēdēs. Tirgus areāla valstu eksporta un importa kravu plūsmas būtiski ietekmē Krievijas ostu attīstības stratēģija.
Viena no Krievijas transporta politikas prioritātēm ir eksporta kravu, kā arī citu Eirāzijas valstu tranzīta kravu plūsmu pārorientēšana uz savām ostām, turklāt ir droši prognozējama šīs politikas turpināšana arī nākotnē. Baltijas jūras koridors ietver vairākas līdzīgas specializācijas ostas, kas apkalpo vienu tirgus areālu, piedāvājot līdzvērtīgu pakalpojumu klāstu un kvalitāti. Galvenokārt tās ir multifunkcionālās ostas ar labiem autoceļu un dzelzceļa savienojumiem un attīstītu kuģu apkalpošanas un kravu pārkraušanas infrastruktūru.
Krievijas protekcionisma politikas rezultātā ostu konkurence Baltijas jūras reģionā ir ievērojami palielinājusies.
RBO ieņem stabilu un nozīmīgu tirgus pozīciju Latvijā un Baltijas jūras reģionā – tā ir kravu apgrozījuma ziņā lielākā Latvijas osta, otrā lielākā Baltijas valstu osta un piektā lielākā Baltijas jūras austrumu krasta osta. RBO ir attīstības potenciāls, tomēr nākamajos gados brīvostas pārvaldei un ostas uzņēmumiem jāspēj maksimāli izmantot esošās stiprās puses un jāspēj investēt līdzekļus vājo pušu ietekmes mazināšanai, lai turpinātu veiksmīgi konkurēt mainīgajos tirgus apstākļos.
Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apmēra un arī apkalpoto pasažieru skaita ir lielākā osta Latvijā. 2018. gadā RBO pārkrāva 36,432 miljonus tonnu kravu, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2017. gadā.
RBO Attīstības programma 2019.–2028. gadam izstrādāta saskaņā ar Likumu par ostām. Izstrādes procesā tika piesaistīti starptautiskie konsultanti no Roterdamas ostas, kā arī SIA Grant Thornton Baltic. Attīstības programmu 2018. gada 20. decembrī apstiprināja RBO valde.