Viņš norādīja, ka no tām 2000 ēku siltināšana ir "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) mērķis, bet vēl 1000 - citu namu pārvaldnieku ēkas.
Zeps atzina, ka ambīcijas ir lielas, jo tās būtu vidēji 500 mājas gadā. Pie tam, situāciju apgrūtina regulējums par iedzīvotāju koplēmumu. Rīgas dome sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību strādā pie normatīvo aktu grozījumiem, lai ēku siltināšanas procesu atvieglotu.
"Šis ir aspekts, kurš mums ir bijis kā karsts kartupelis jau desmit gadus. Jautājums, vai šobrīd mums ir jādomā par kompleksu siltināšanu? Varbūt jādomā par jumta nomaiņu, pagraba remontu. Lietas, kuras varam savest kārtībā jau tagad un tad virzīties uz priekšu," sacīja Zeps.
Tāpat procesu apgrūtinot fakts, ka bankām ir savs risku izvērtējums. Lai riskus mazinātu, pašvaldība varētu realizēt rotācijas fondu, ko iedzīvinātu 2024.gadā, lai 2025.gadā varētu domāt jau par konkrētiem mērķa projektiem.
SIA "Grupa 93" vadītājs un pilsētplānotājs Neils Balgalis konferencē prezentēja Rīgas pašvaldības mājokļa pamatnostādnes un prioritāros uzdevumus. Tie ir - Rīgas mājokļu kompetences centra izveide, Rīgas mājokļu programmas un investīciju plāna izstrāde, kā arī dzīvokļu un biedrību aktivizēšana "Altum" un cita Eiropas Savienības finansējuma izmantošana.
Balgalis uzsvēra, ka "Altum" nosacījumus vajadzētu labot steidzami, lai jau drīzumā varētu realizēt projektu pilno renovāciju.
Komentējot Zepa prezentēto ambīciju ar 3000 siltinātām ēkām, Balgalis sacīja, ka tas nav izdarāms, un, viņaprāt, ir jāveido reālākas programmas.
"Tas ir būtisks plānošanas jautājums. Mēs sarakstām jebko un tad sakām - mēs gribētu lai tā programma ir reālāka. Reālāk ir mazāk, un jāizdomā, kas notiek, ja mērķi nesasniedzam. Mēs nevaram tikai likt skaitļus un pēc tam teikt, ka nesanāca," kritizēja Balgalis.
SIA "Rīgas bamu pārvaldnieks" valdes loceklis Mārtiņš Paurs sacīja, ka iecere siltināt 2000 ēkas līdz 2030.gadam nav gluži RNP mērķis, bet gan nāk mantojumā no tā, kas ierakstīts Rīgas enerģētikas un klimata rīcības plānā. RNP apzinās, ka šis mērķis ir pārāk izaicinošs. Mājokļa politikas dokumentā, kas šobrīd tiek apspriests, skaitlis esot jau mazāks, proti, 500 ēkas. Ja kopā ar tām ieskaita arī daļēji siltinātas mājas, tad mērķis Paura ieskatā ir jau sasniedzamāks. Vienlaikus līdzšinējais renovācijas temps esot 12 ēkas gadā.
Paura ieskatā lielākie šķēršļi māju siltināšanai ir iedzīvotāju nespēja pieņemt lēmumus, uzņemties atbildību un veidot biedrības, nespēja veidot uzkrājumus vai uzkrājumu izlietošana neparedzētiem gadījumiem, paļaušanās uz baumām, gaidot labākus programmu nosacījumus, kā arī kredīta apkalpošanas izmaksu straujš kāpums.
Jau ziņots, ka Rīgas enerģētikas aģentūra šodien organizē Klimata festivāla tiešsaistes konferenci "Rīga - energoefektīva".