Cerēt uz lielāku finansējumu beidzot var arī tilti un pārvadi, kuru tehniskais stāvoklis kopumā pilsētā tiek uzskatīts par apmierinošu, tomēr ir vairāki trauksmes signāli, piemēram, par Kārļa K.Ulmaņa gatves pārvada avārijas situāciju. Mērs atzīst, ka steidzami nāksies atgriezties arī pie savulaik malā atliktiem jaunu pārvadu projektiem, kā pirmo minot Sarkandaugavas pārvadu.
Satraucošais pārvads
Arī tagad, runājot par ielām un ceļiem Rīgā, pilsētas galva ilgi un labprāt stāsta par iekšpagalmu remontiem, jo tie patiešām ir sliktā stāvoklī, tomēr arī tilti un pārvadi ir sākuši par sevi atgādināt. Vissliktākajā stāvoklī šobrīd ir Ulmaņa gatves pārvads. Par tā problēmām speciālisti zināja jau sen, tomēr jūnija beigās izskanējusī informācija, ka atsevišķi elementi ir avārijas stāvoklī, radīja bažas, vai pār tiltu vispār braukt ir droši, un speciālisti joprojām situāciju vērtē kā kritisku.
Bīstamas situācijas uz pārvada izveidojušās vairākkārt, piemēram, pērn septembrī sabruka laiduma sijas plātne, izveidojot palielu bedri, un šāda pati situācija izveidojās arī šogad. RD Satiksmes departamenta Satiksmes organizācijas un kustības drošības nodaļas vadītājs Tālivaldis Vectirāns saka, ka tik traki neesot, tomēr ļoti drīz remonts būs nepieciešams. Pārvads ir būvēts 1982. gadā un kopš tā laika kapitālais remonts tam nav veikts. Lielākos darbus veiks nākamgad, šogad budžeta grozījumu ietvaros piešķīra 15 000 latu asfaltbetona seguma remontam un balstu betonēšanai. Pagaidu drošības pasākumi uz pārvada ir ātruma ierobežojums līdz 40 km/h, kā arī aizliegums pārvadu izmantot transportlīdzekļiem, kuru faktiskā masa pārsniedz 30 tonnas un ass slodze pārsniedz sešas tonnas. Tiem nāksies braukt palielu gabalu apkārt pa autoceļu A5.
Jau pirms desmit gadiem SIA Inženierbūve veica speciālo inspekciju un ieteica veikt pārvada remontu divu gadu laikā, bet tehniskā projekta izstrādei naudu piešķīra tikai 2008. gadā. Projekta derīguma termiņš ir pagarināts līdz 2013. gada maijam, un amatpersonas sola darbus līdz tam laikam uzsākt. Aprēķini liecina, ka vajadzēs ap 4,5 miljonus latu.
"Tilts ir kā mersedes, nevis kapu piemineklis. Mašīnai ir jāmaina riepas, tiltam - segums, deformācijas šuves regulāri jāuztur. Šobrīd tilti iet bojā ļoti ātri, jo vajag naudu uzturēšanai, bet tās nav," norāda SIA Inženierbūve valdes priekšsēdētājs Ainārs Paeglītis. Viņa uzņēmums sniedz ieteikumus Satiksmes departamentam un pārbauda tiltu stāvokli. Ir aktīvā tiltu uzturēšanas metode, kas sanāk lētāk, jo visu laiku veic nelielus darbus, un ir pasīvā metode, ko izmanto Rīgā - glābj tad, kad tilts jau ir sliktā stāvoklī, ieguldot miljonus.
Rindā stāv Salu tilts
Salu tilts ir tik sliktā stāvoklī, ka uz tā nevajadzētu pulcēties daudziem cilvēkiem, teiksim, salūta vērotājiem, uzskata Paeglītis. Diena novēroja, ka Salu tilta apmeklējumu tiešām var piedāvāt asu izjūtu cienītājiem - Zaķusalā pie gājēju tuneļa viens tilta posms ir aptīts ar aizsargtīklu, bet pa tiltu braucošais transports, šķērsojot deformācijas šuves, rada skaļu dārdoņu. Viens no daudzajiem uzrakstiem, kas ilgākā laikā te sazīmēti, norāda: Rīgai nav kauna. Tilta gājēju joslas jau sen ir ar kriminālu slavu, un tumšā laikā te nav ieteicams staigāt.
Šā gada maijā Diena.lv ziņoja, ka tiltam pie Lucavsalas negaisa laikā nošķēlies betona gabals. Jau Dienvidu tilta būvniecības laikā vēl iepriekšējais domes sasaukums akceptēja plānu veikt Salu tilta rekonstrukciju, atzīstot, ka arī tas ir samērā bēdīgā stāvoklī, tomēr gaidītāju rindā šis tilts ir ar otro numuru (aiz K.Ulmaņa gatves pārvada). Oficiāli izskan dažādas iespējamās rekonstrukcijas izmaksu summas - no 15 līdz 20 miljoniem latu. Tilts sastāv no diviem lieliem un diviem maziem tiltiem, septiņām estakādēm un četriem gājēju tuneļiem.
RD Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola stāsta, ka departaments Salu tilta rekonstrukcijas darbiem nepieciešamo finansējumu ir iekļāvis nākamā gada budžeta plānā un virzīs izskatīšanai Rīgas domē, bet darbus varētu uzsākt vai nu 2013., vai 2014. gadā.
Savukārt Vanšu tilts, kura margas ir ļoti sarūsējušas, esot apmierinošā stāvoklī, un Ušakovs uzskata, ka tam veicamie remontdarbi ir vairāk kosmētiski, bet tas jādara, īpaši, ja Ķīpsalas pusē ierīkos jaunu prāmju piestātni, no kuras cilvēki ies pāri tiltam uz centru. 2014. gadā varētu tikt izstrādāts tehniskais projekts nopietnākam Vanšu tilta remontam. Viens tilts remontu piedzīvos jau šomēnes - no 23. jūlija tiks uzsākti deformācijas šuvju nomaiņas darbi tiltam pār Mīlgrāvi, un satiksme tur notiks pa divām joslām esošo trīs vietā. Vectirāns iezīmē vēl vairākus objektus, kas jārekonstruē nākotnē - Gaisa tilts Brīvības gatvē, tilts pār kanālu Valdemāra ielā, Brasas pārvads. Arī Paeglītis saka, ka Brasas pārvads noteikti jāremontē, jo zem tā tiek novietotas mašīnas, bet esot iespējams, ka kāds betona gabals var atdalīties un uzkrist tām virsū.
Vaicāts par prioritātēm jaunu tiltu būvniecībā, Ušakovs norāda, ka ir jāpabeidz Dienvidu tilta 3. kārta, jo bez tās nav jēgas pirmajām divām. "Tā nebija degoša prioritāte, lai no budžeta izņemtu 70 miljonus latu, bet, ja var aizņemties no Valsts kases, tas ir izdevīgi," mērs uzskata. Tāpat viņš par akūtu sauc Sarkandaugavas pārvada būvniecību, ko plānoja darīt jau iepriekšējais domes sasaukums, bet sākās iedzīvotāju protesti. Jāpabeidz arī Austrumu maģistrāle, kuras pēdējā posmā joprojām nav atrisināts īpašumtiesību jautājums. Vēl mērs min Imantas-Zolitūdes pārvadu Anniņmuižas bulvārī un Nacionālās bibliotēkas apkārtnes transporta infrastruktūras sakārtošanu, kur Rīgas dome gaida valsts līdzfinansējumu.