"Mums būtu ļoti viegls darbs, ja mēs varētu šodien izdrukāt parādnieku sarakstu uz 31.janvāri un katrā kāpņu telpā pielikt pie sienas. Tas strādā vienkārši fantastiski," atzina Straupe, taču norādīja, ka šāda rīcība apsaimniekotājiem draud ar tiesu darbiem.
Savulaik šādu paņēmienu izmēģinājis apsaimniekošanas uzņēmums SIA Kurzemes nami - pirms apkures sezonas sākuma apsaimniekotāji vairākās mājās, kas atradās riska grupā, iedzīvotāju pasta kastītēs ievietoja informāciju, ka "jūsu mājā 3., 46. un 58.dzīvoklis nav samaksājis komunālo maksājumu parādus".
"Tur bija ļoti labs rezultāts - tas būtu visefektīvākais paņēmiens, kā cīnīties ar parādniekiem, bet mēs balansējam uz ļoti stingras robežas - datu aizsardzības likuma," sacīja Straupe.
Par šo rīcību Kurzemes namiem nācies atbildēt Datu valsts inspekcijas (DVI) priekšā - inspekcija Kurzemes namiem uzlika administratīvo sodu par to, ka parādnieku saraksti tika darīti zināmi kopīpašniekiem, pārējiem dzīvokļu īpašniekiem bez atsevišķa pieprasījuma.
Kad iecirkni pārņēma Rīgas namu pārvaldnieks, notikuši arī tiesu darbi par šo situāciju, taču beigās Kurzemes namiem tomēr nācās piekāpties un samaksāt administratīvo sodu 1500 latu apmērā.
"Tajā pašā laikā mēs ļoti bieži saņemam pārmetumus no iedzīvotājiem par to, kāpēc viņi netiek informēti ātrāk un kāpēc viņiem nepasaka, kuri ir vainīgie dzīvokļi, lai ar tiem tūlīt [veiktu pārrunas]. Acīmredzot likumdevējs tomēr parādniekus no tā "tūlīt..." mēģina aizsargāt," pastāstīja Straupe.
Katrā iedzīvotājiem izsniegtā rēķinā tiek norādīta arī kopējā mājas bilance un informācija par parādiem, taču tas "nestrādā".
Rīgas domes deputāts Vadims Baraņņiks (SC) interesējās, vai būtu iespējams iestrādāt normu pārvaldīšanas līgumā par to, ka Rīgas namu pārvaldniekam ir tiesības izvietot kāpņutelpās informāciju par parādniekiem, ja pats īpašnieks parakstījies, ka pret to neiebilst, taču Straupe noraidīja šādu iespēju: "Likums būs augstāks šajā gadījumā. Arī parakstītu līgumu pēc tam var apstrīdēt. Ja mēs publiski pateiksim, ka mums ir uzspļaut uz DVI, tādā gadījumā tas nebeigsies sevišķi labi."
Savukārt domnieks Valdis Gavars (V) ierosināja uzdot katras mājas pārzinim uzdot personīgi ierasties pie parādniekiem, lai katram personīgi atgādinātu par saistībām un sniegtu informāciju par to, kur un kādu palīdzību var saņemt, pirms uzkrājas milzīgi parādi.
Straupe gan norādīja, ka katram pārzinim ir jāuzrauga aptuveni 80 mājas, turklāt aiziet ciemos pie parādnieka būtu līdzīgi kā ar ūdens skaitītāja nolasīšanu pārbaudes nolūkos - iemītnieks konkrēto personu var vienkārši neielaist mājoklī.
"Viss ir balstīts uz vienu lietu - vai klients izrāda vēlmi risināt problēmu vai nē. Ja cilvēks nāk pēc palīdzības, pirmais, ko mēs pajautājam - vai viņš nevar pretendēt uz sociālo palīdzību. Ir daudz lietu, ko var darīt, - mierizlīgumi, grafiki, reizēm individuāli risinājumi caur valdes lēmumu. Ja klients izrāda interesi, līdz tiesvedībai nonāk ļoti retos gadījumos, bet ko darīt ar klientu, kas nezvana, neatbild, nenāk un vienkārši izvairās?" sacīja Straupe.
Kā ziņots, lai nākotnē izvairītos no ilgstošas parādu krāšanās, Rīgas namu pārvaldnieks plāno līdz 2015.gadam panākt situāciju, kad darbs ar parādniekiem tiek sākts jau no 500 latiem vai sešu mēnešu nemaksāšanas perioda.