Atzinumā norādītie neatliekamie darbi nepieciešami arī Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) biedrības nomāto telpu drošai ekspluatācijai, par ko mēneša sākumā tika informēts muzejs un Kultūras ministrija. No atzinuma izrietošie neatliekamie darbi, kas attiecas uz muzeja daļu, galvenokārt ir saistīti ar pagraba pārseguma stiprināšanu, tie jāveic gada laikā un to provizoriskās izmaksas ir teju 400 tūkstoši eiro (bez PVN).
Vienlaikus no atzinuma izriet, ka bez kapitālas ēkas pārbūves nevar uzsākt pārējā īpašuma ekspluatāciju. Ēkai lielākā laiduma telpām nav pietiekama pārsegumu nestspēja, logi un durvis bez restaurācijas nav ekspluatējami. Kā jau pērn BVKB secināja, daļa pagrabstāva pārsegumu ir pirms avārijas stāvoklī. Tāpat ēkai nepieciešama iekšējo inženiertīklu pilnīga pārbūve. Saskaņā ar atzinumu, ēkas kapitālā pārbūve ir veicama trijos līdz piecos gados un atzinumā aplēstās īpašuma kapitālas pārbūves provizoriskās izmaksas ir vismaz 13,83 miljoni eiro (bez PVN), kas var mainīties atkarībā no turpmākā nama pielietojuma.
Pērn Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ēkai piešķīra vēsturiska notikuma vietas statusu, taču šis lēmums neatrisina jautājumu par saimniecisku ēkas izmantošanu un finansējuma avotu ēkas sakārtošanai. Īpašuma uzturēšana, izdevumi kārtējiem remonta darbiem un kapitālieguldījumi kopš 2014. gada ir bijuši vairāk nekā 550 tūkstoši eiro apmērā. 2020. gadā VNĪ zaudējumi tikai par īpašuma uzturēšanu sasniedza 67,5 tūkstošus eiro, savukārt 2021. gada deviņos mēnešos – 48 tūkstoši eiro. Gandrīz 92% ēkas platības ir neizmantota. Nelielu ēkas daļu – 690 m2 daļu aizņem ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā, ko izmanto LOM, bet pārējā 8500 m2 plašās ēkas daļa ilgstoši stāv tukša.
Jau ziņots, ka VNĪ no savas puses ir veikusi visas iespējamās darbības un piedāvājusi reālus īpašuma attīstības iespējas scenārijus. Kopš 2003. gada VNĪ ēku Brīvības ielā 61 un tā brīvās platības, kā nomas objektu aktīvi piedāvāja pielāgot valsts budžeta iestādēm, kā arī uzrunāja komercsektora tirgu un Rīgas pilsētas pašvaldību, aicinot izvērtēt iespējamo maiņas darījumu. Sarunas ar iestādēm nenesa rezultātu – ne valsts budžeta iestādes, ne komercsektors, ne pašvaldība iepriekš nesaskatīja savu iespējamo darbību īpašumā, to attīstot un sniedzot tam jaunu elpu. 2021. gada sākumā izskanēja vairākas pozitīvas iniciatīvas saistībā ar ēkas turpmāko izmantošanu. Šogad VNĪ valsts iestāžu aptauju veica atkārtoti, taču neviena iestāde nav sniegusi priekšlikumus, kā šo īpašumu izmantot valsts funkciju nodrošināšanai.
Kopš 2019. gada VNĪ namu virzīja publiskai izsolei, izvirzot nosacījumu par Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas saglabāšanu tās 1. stāvā un pagrabā, paredzot iespēju šo vēsturisko ēku uz tuvākajiem 30 gadiem nodot privātā nomnieka rokās, saglabājot to valsts īpašumā. Saskaņā ar publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu – ja Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi – nekustamā īpašuma nomas līgumu drīkst slēgt uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem.
Izsoļu gaitā secināts, ka privātajiem attīstītājiem tā ilgtermiņa noma nav saimnieciski pievilcīga, jo termiņš ieguldījumu atmaksai bija par īsu. Pēc mērķtiecīga darba, apzinot potenciālos lietotājus no publiskā sektora, privātos nomniekus un investorus, VNĪ pērn pieņēma lēmumu ēku pārdot, saglabājot vietu muzejam, taču 2020. gada nogalē valdībā tika pieņemts lēmums par izsoļu pārtraukšanu.
“Šobrīd VNĪ kopā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un iesaistītajām pusēm līdz 2022. gada sākumam strādā pie kultūrvēsturisko objektu izvērtēšanas kritērijiem. Tiklīdz būs skaidri kritēriji, varēs lemt par to, vai Tetera nams tiks saglabāts valsts funkciju veikšanai vai virzīts pārdošanai, saglabājot ēkā vietu muzejam,” norāda A. Vārna.
Ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, tādēļ, lai saglabātu ēkas autentisko skatu un uzlabotu pilsētvides arhitektonisko pievilcību, VNĪ 2015. gadā namam veica fasādes atjaunošanu. Lai saglabātu ēkas vēstures liecības, ēkas atjaunošanas projekta izstrādes un būvdarbu veikšanas gaitā pircējam jāievēro Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādes. Lai ēka atgūtu agrāko spozmi, tajā nepieciešams veikt ievērojamas investīcijas.
Nams atspoguļo neoklasicisma stila estētiku un tā kopējais mākslinieciskais tēls iekļaujas jūgendstila formu estētikā. Vēsturiskā ēka celta 1912. gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta kā īres - tirgotāju nams ar veikaliem un galerijām. Tajā atradās Ķeizariskās krievu Mūzikas sabiedrības mūzikas skola, bibliotēka un grāmatu veikals, saldumu un augļu, piena produktu, puķu veikali, Tautas labklājības ministrijas aptieka. Tajā kūsāja dzīvība, audzināja jaunos mūzikas talantus, rosījās tirgotāji un Latvijas pirmās republikas laikā tai bija valstiska nozīme - 20.gs. 20. un 30. gados daļu no tās izmanto Iekšlietu ministrija. Ēkā dažādos laika periodos atradusies sabiedrisko lietu ministrija, Valsts statistiskā pārvalde, Mežu departaments, krājaizdevu kases. Tā ir bijusi mājvieta Latvijas Pretalkohola biedrībai, dažādām laikrakstu redakcijām, vēlāk arī Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātam, Mākslas un sabiedrisko lietu departamentam, Baznīcu un konfesiju departamentam un citām iestādēm. Laikā no 1940.-1941.g un no 1944.-1991. gadam namu aizņem Iekšlietu tautas komisariāts, vēlāk Valsts drošības komiteja ("čeka"). 90-o gadu sākumā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ēku sāk izmantot Valsts policija, kas tur atradās līdz 2008. gada jūlija vidum. Kopš 2015. gada sākuma daļā ēkas atrodas Okupācijas muzeja ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā un namam ir piešķirts valsts nozīmes vēstures notikuma "Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta – "Stūra māja" statuss.
VNĪ ir viena no lielākajām kapitālsabiedrībām Latvijas Republikā, kas veic nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un attīstīšanu, kā arī nodrošina valsts institūcijas ar publisko funkciju veikšanai nepieciešamajām telpām.
Kapitālsabiedrība nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 400 ēku un būvju nekustamajiem īpašumiem ar 1100 ēkām 1,02 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 3600 zemes īpašumu 9,6 miljonu kvadrātmetru platībā. VNĪ ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.