10.klases skolēni par cenzūru: Nevēlamies, lai skolā kaut ko noklusētu

Taču trūkst kāda, kurš visu saliktu pa plauktiņiem."Lai stāsta tā, kā ir," uz Dienas jautājumu, kā jaunieši vēlas, lai skolās ar viņiem runātu un strādātu, atbild Rīgas Centra humanitārās vidusskolas 10.b klases skolniece Alise. Šo klasi Diena izvēlējās, lai noskaidrotu jauniešu viedokli par nesen pieņemtajiem grozījumiem Izglītības likumā, kuri nosaka, ka skolās ir jānodrošina skolēnu tikumiskā audzināšana un jāpasargā jaunieši no informācijas un metodēm, kas neatbilst šim mērķim. Lai gan klasē ir skolotāja, saruna izvēršas diezgan atklāta un skolēni neslēpj arī to, ko lasa un skatās ārpus skolas telpām. Tieši tāpēc galvenais arguments pret sava veida cenzūru, pēc skolēnu domām, ir tas, ka skolotājs "nepastāstīs mums kaut ko tādu, ko mēs jau nezinām". Kāpēc bija nepieciešami grozījumi likumā, skolēni nezina, taču, kad tiek pieminēts nu jau slavenais Agneses Krivades dzejolis, kurā izmantots arī lamuvārds, visi zina, par ko ir runa. Turklāt vismaz trešdaļa klases redzējusi Pusnakts šovu septiņos ar Jāni Skuteli, kurā par tikumības tēmu runāts ar izteiktu ironiju. Līdz ar to vispirms diskusija izvēršas par jau pieminēto dzejoli. Lasījuši to skolēni lielākoties nav, taču viedoklis ir vienots: "Mūsdienās vecāki pārāk naivi skatās uz saviem bērniem." Proti – skolēni zina ļoti daudz, turklāt nevajadzētu iedomāties, ka lamuvārdi ir kaut kas tāds, ko bērni savā leksikā neizmanto.Marta, kura visvairāk iesaistās sarunā, norāda, ka jāskatās uz situāciju reāli – šādi vārdi izskan gan uz ielas, gan skolā, tāpēc nav brīnums, ka arī mūsdienu literatūrā tas ir viens no izteiksmes līdzekļiem. Un jaunieši nevēlas, lai šis aspekts tiktu slēpts. Tikai blakus vajadzīgs skaidrojums – arī par šo vārdu nozīmi. Iespējams, tas liktu aizdomāties, vai tie jāizmanto ikdienā, uzskata klases meitenes. Turklāt pedagogam tas ir pluss, ja var parādīt dažādu moderno dzeju. Skolēni neslēpj, ka brīvajā laikā lasa, piemēram, patlaban populāro erotiskās literatūras žanra grāmatu Greja piecdesmit nokrāsas. Citi redzējuši šīs grāmatas ekranizāciju vai par to runājuši ar draugiem. Kāds no skolēniem vēl piebilst: "It kā neviens neskatītos pornogrāfiju!" Klases reakcija liecina, ka skatās gan. Taču ar to bērni necenšas pateikt, ka tas jādara arī skolā, – vienkārši līdz šim pietrūcis kāda pieaugušā skaidrojuma. Marta uzsver, ka daļai no klases ar vecākiem ir brīvas un atklātas attiecības, savukārt citi kautrētos par šādām tēmām ģimenē runāt. Tad nu viņi paši meklē informāciju internetā, taču tur viedokļi ir tik dažādi, ka rodas apjukums un "galvā ir mudžeklis". Skolai būtu jābūt tai vietai, kur jautājumu: "Kas ir pornogrāfija?" drīkstētu uzdot, turklāt saņemtu arī atbildi.Runājot par to, vai ir kāda tēma, par kuru skolā tomēr nevajadzētu runāt, jaunieši vienojas, ka tādu nav. Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 16.oktobra, numurā!