Kristaps Kalns, Dienas mediji

"Tiem, kas palikuši vieni un veselības stāvoklis liek domāt par sociālo aprūpi, tai nevajag pretoties. Dzīve pansionātā nebūt nav skumja," uzskata senioru rezidences Dzintara melodija iemītnieks Uldis Zelmenis.1/3

17 jautri pansionāta mirkļi

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

4 komentāri

7. jūlijs, 2015, 11:58

Ilze

Protams, ja var atļauties privatu pansionātu, tad tur varētu būt laba aprūpe un apmierināti seniori. Valsts pansionātos, diemžēl, palikšna uz gultas nozīmē moku pilnu mūža novakari - dzert nedod, lai nebūtu bieži pamperi jāmaina, negroza, jo tas nav viegli, ēst dod jau atdzisušu ēdienu, jo kopēju ir tik, cik ir un, kamēr visus pabaro, ēdiens sen kā atdzisis, utt.. Visbiežāk panionātos tiek ievietoti stipri tālu no bijušās dzīves vietas, ar tādu sabiedriskā transporta pieejamību, kāds nu tas LV laukos ir (pareizāk sakot - nav), līdz ar to vecīši nolemti arī vientulībai. Nesaprotu, kāpēc uzraugošās institūcijas pamostas tikai tad, kad kāds rada gabals mēdijos sacēlis jezgu. Pēc tam atkal viss noklust un turpinās.

Atbildēt
0
0

6. jūlijs, 2015, 14:56

Kača

Atgādina filmu ''Simtgadnieks kurš izkāpa pa logu un pazuda''.

Atbildēt
0
0

5. jūlijs, 2015, 9:27

Juhans

Lieta tāda, ka PSRS laikos, ja ģimene nosūtīja vecmāmiņu va vectētiņu uz t.s. nabagmāju, tad tas nozīmēja kaut ko neikdienišķu. Pārsvarā to, ka vecajam cilvēkam bija garīga rakstura problēmas. Mūsdienu jaukajos pansionātos ir daudz labāk kā dažā ģimenē, kur visu laiku kāds ir iereibis un kaujas, un ēst nav ko.

Atbildēt
2
0

7. jūlijs, 2015, 9:29

Senais

Neticiet to veco ļaužu apgalvojumiem, kas tiek stāstīti mīlot savus pēcnācējus. Neviens, pareizāk sakot gandrīz neviens pansionātā nejūtas labi un tikai pieredze, kas iemācījusi pacietību, ļauj to izturēt sevišķi nekurnot. Tie pansionāti atrodas samērā tuvu kādai apdzīvotai vietai un pārsimt gaismas gadus no vietām kur notiek dzīve, kaut ar problēmām, kādu dzīvo vairums cilvēku. Katram vajadzētu savlaicīgi parūpēties, lai nākotnē nenonāktu tādā iestādē. Protams, vieta nebūt nav peļama: kabeļtelevīzija, labs ēdiens (tiesa, nav daudz tādu, kas spētu ko lāgā ieēst), bet tomēr - tur ir tāda pati bezcerība kā nāvinieku kaperā