2018.gada beigās, tāpat kā iepriekšējos gados, valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru veidoja ārējais parāds, sasniedzot 85% no kopējā valsts parāda. Lielāko ārējā parāda daļu jeb 71% no valsts parāda kopējā apjoma veido starptautiskajos finanšu tirgos emitētās obligācijas.
2018.gada sākumā tika veikta 2008.gadā emitēto eiroobligāciju atmaksa 400 miljonu eiro apmērā un iekšējā aizņēmuma obligāciju dzēšanai 220,9 miljonu eiro apmērā, izmantojot 2017.gadā starptautiskajos finanšu tirgos emitēto eiroobligāciju resursus.
2018.gadā tika veiktas eiroobligāciju emisijas par kopējo summu viens miljards eiro, nodrošinot resursus gan kārtējā, gan nākamā gada finansēšanas vajadzībām, t.sk. 2019.gada pirmajā pusē plānotajai valsts parāda atmaksai - iekšējā aizņēmuma obligāciju dzēšanai februārī 229,8 miljonu eiro apmērā un Eiropas Komisijas aizdevuma atmaksai aprīlī - 500 miljonu eiro apmērā.
"Valsts kredītreitinga stabilizēšanās A reitinga grupā, investoru augstais novērtējums par paveikto Latvijas valsts ekonomikā iepriekšējos gados un pārliecība par Latvijas attīstību ilgtermiņā ļauj valstij aizņemties finanšu resursus starptautiskajos tirgos ar labvēlīgiem nosacījumiem," pauda Valsts kase.
Ņemot vērā līdz 2018.gada beigām uzņemtās valsts parāda saistības, saskaņā ar valsts parāda atmaksas grafiku, 2019.-2021.gadā jāpārfinansē valsts parāda saistības aptuveni 3,7 miljardu eiro apmērā. Valsts kasē piebilda, ka lielāko daļu no minētajā periodā pārfinansējamā parāda apjoma veido eiroobligācijas, kā arī starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros no Pasaules Bankas un Eiropas Komisijas saņemtais finansējums.
Vienlaikus Valsts kasē atzina, ka šā gada februārī emitējot jaunas 30 gadu obligācijas 700 miljonu eiro apmērā ar fiksētu procentu likmi 1,875%, labvēlīgā finanšu tirgus situācijā ar izdevīgiem nosacījumiem ir piesaistījusi lielāko daļu no 2019.gada plānotā aizņemšanās apjoma starptautiskajos finanšu tirgos, nodrošinot resursus gan kārtējā gada finansēšanas vajadzībām, gan 2020.gada janvārī plānotajai ASV dolāros denominētu eiroobligāciju dzēšanai 533,5 miljonu eiro ekvivalentā.
"Turpinot ilgtspējīgas fiskālās politikas īstenošanu, vidējā termiņā prognozējama vispārējās valdības parāda līmeņa stabilizēšanās un neliela samazināšanās attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, pārliecinoši ievērojot Fiskālās disciplīnas likumā noteikto parāda nosacījumu," atzina Valsts kasē. Respektīvi, ja Fiskālās disciplīnas likumā noteikts, ka valsts parāda apmērs var būt 60% no IKP, tad reāli parāda apjoms 2019.gadā plānots 38% apmērā, 2020.gadā - 37%, bet 2021.gadā - 35%.
Raimonds
Robis
Scorseze