airBaltic veiksmes stāsts: Plusi arī uz lidostas un aizdevēju rēķina

Par pagājušo gadu, ko airBaltic noslēdza ar peļņu, aviokompānijas revidenti minējuši, ka sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedz apgrozāmos līdzekļus par 70,7 miljoniem latu un pašu kapitāls bijis negatīvs 127,3 miljonu latu apmērā. Vienkāršāk sakot, "pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par airBaltic spēju turpināt darbību," raksta revidente no PricewaterhouseCoopers. "Tas ir standarta paziņojums, ja jūs apskatīsieties pēdējo gadu pārskatus. Tas ir tādēļ, ka kompānijai ir negatīvs kapitāls," neko neparastu revidentu teiktajā nesaskata airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Pēc viņa teiktā, šogad kompānija strādā vēl labāk – 14 miljonu eiro peļņa bijusi pirmajā pusgadā. "Gadu joprojām mēs noslēgsim ar negatīvu pašu kapitālu, bet ar pozitīvu rezultātu," saka Gauss. airBaltic aktīvi nesedz saistības un aviokompānija faktiski lido pateicoties aizdevumiem. Valsts dažādos veidos pēdējos gados kopumā lidsabiedrībā iepludinājusi vairāk nekā 130 miljonus eiro.  2011.gadā politiķu apsolītā nauda pa porcijām airBaltic izsniegta gan pērn, gan vēl šogad. Noprotams, ka ar aizdevumu atmaksu airBaltic nebūs jāsteidzas. Aviosabiedrība uz savu galvu, vai ar politiķu vēlību ignorē daļu Rīgas lidostas piestādīto rēķinu. Starp abiem valsts uzņēmumiem ir strīds, jo Īrijas zemo cenu lidsabiedrībai Ryanair ir izdevīgāki nosacījumi. Lidosta iesniegusi 16 miljonu eiro prasību tiesā, airBaltic dokumentos pērn figurē 10 miljonu saistības pret lidostu. Ne airBaltic, ne lidosta pašreizējo parādu neatklāj, bet kāds labi informēts lidostas darbinieks apgalvo, ka tas turpina augt - airBaltic, piemēram, maksā par elektrību, bet nemaksā par pacelšanās-nosēšanās pakalpojumiem. “Mēs gribam maksāt par saistībām, kas, mūsuprāt, ir mūsu saistības. Un mēs par tām maksājam. Mēs negribam maksāt par to, par ko mums nav jāmaksā. Tas ir normāli,” saka Gauss. Viņš cer, ka lidosta un airBaltic atradīs risinājumu sarunu ceļā.Aviokompānijai ieelpot ļāvusi šovasar Eiropas Komisijas izbeigtā izmeklēšana par valsts naudas ieguldīšanu airBaltic, kā arī panāktā vienošanās ar Latvijas Krājbanku un Lietuvas Snoras banku. Maksātnespējīgās bankas savulaik caur bijušā airBaltic akcionāra Bertolta Flika uzņēmumu bija izsniegušas lidsabiedrībai vairāk nekā 60 miljonus eiro. airBaltic šīs prasījuma tiesības pret sevi ir pati atpirkusi.  "Detaļas atklāt nevaru, bet galvenais ieguvums, ka ir skaidrība. Tiesvedības izbeigtas, kredīta atmaksa nolikta pēc noteikta grafika," saka airBaltic konsultanta Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš. Atmaksāt parādu bankrotējušajām bankām airBaltic sāks ne ātrāk kā pēc pieciem gadiem. Pagaidām uzņēmums maksā procentus. de facto gan zināms, ka lidsabiedrība prasījuma tiesības pret sevi izpirkusi lētāk, nekā patiesībā bija parādā.   Iesaistītās puses cenu atsakās apstiprināt, jo vienošanās ir slepena. Krājbankas administrators, kam būtu jārūpējas par bankas kreditoru interesēm, uzskata, ka no darījuma izspiedis maksimumu – jo izsolē par lielāku cenu neviens nebija gatavs airBaltic parādu nopirkt.  "Ar šo darījumu uz skaidriem nosacījumiem tirgus apstākļos tika pārdota komercķīla jeb prasījumu tiesības, iegūstot līdzekļus, lai varētu turpināt norēķināšanos ar kreditoriem," rakstiskā atbildē skaidro_ Krājbankas _administrators auditorkompānija KPMG.Lai arī airBaltic izvairās par to runāt, viss norāda uz to, ka lidsabiedrība ietaupa, maksājot mazākus nodokļus no pilotu algām. airBaltic pērk pilotu pakalpojumus no savas meitaskompānijas. Pēc skopās informācijas spriežot, uzņēmums Aviation Crew Resources daļu algas pilotiem maksā dividendēs, no kā ietur mazāku nodokli. Dividendēs kopumā izmaksāti gandrīz trīs miljoni eiro, bet saņēmēju saraksts nav zināms."Sistēmu, kā strādā apkalpes atbalsta kompānija, mēs publiski neapspriedīsim. Tāpat kā mēs neizpaužam līguma nosacījumus, bet mēs maksājam visus nodokļus atbilstoši Latvijas nodokļu sistēmai," saka airBaltic izpilddirektors Gauss. airBaltic spēja strādāt ar peļņu bijusi ļoti izdevīga uzņēmuma vadībai. Valdes un padomes locekļu algu fonds pērn gandrīz dubultojies. Kompānijas vadītāja mēnešalga sasniegusi 50 tūkstošus eiro mēnesī, neskaitot bonusus.