"Bior" uzsver, ka vasara ir bīstamākais laiks, kad straujāk izplatās ĀCM, jo mežacūkas aktīvi pārvietojas un meklē barību. Īpaši aktīvi ir mežacūku sivēni, kas ātri pārvietojas, apgūstot jaunas pārtikas meklējumu teritorijas.
Pirmajā pusgadā visvairāk saslimstības gadījumu mežacūku vidū atklāts Ventspils novadā, kur pirmajos sešos mēnešos ĀCM konstatēts 36 mežacūkām. Tikmēr Alūksnes novadā saslimšana konstatēta 34 mežacūkām, Madonas novadā - 29 mežacūkām un Gulbenes novadā - 28 mežacūkām.
Gulbenes un Madonas novadā šogad tika konstatēti pirmie ĀCM uzliesmojumi mājas cūkām Stradu pagastā un Cesvaines pagastā, atgādina "Bior".
Vienlaikus salīdzinoši daudz ar ĀCM saslimušo mežacūku pirmajā pusgadā konstatēts Rēzeknes novadā - 19 mežacūkas, Tukuma novadā - 16 mežacūkas, kā arī Valmieras un Cēsu novadā - katrā pa 13 saslimušām mežacūkām.
"Bior" norāda, ka vidēji augsts mežacūku ĀCM saslimstības līmenis konstatēts Jēkabpils novadā, kur saslimušas astoņas mežacūkas. Tikmēr Dobeles, Kuldīgas un Siguldas novados katrā konstatētas septiņas saslimšanas, bet Balvu, Dienvidkurzemes, Krāslavas un Preiļu novados - katrā piecas saslimšanas.
Salīdzinoši zemāka ĀCM izplatība bijusi mežacūkām Ludzas (četras mežacūkas), Smiltenes (četras mežacūkas), Augšdaugavas (trīs mežacūkas), Limbažu (divas mežacūkas), Līvānu (viena mežacūka), Ogres (viena mežacūka) un Varakļānu (viena mežacūka) novados, norāda institūtā.
Savukārt vērtējot ĀCM gadījumu skaitu pagastu līmenī, "Bior" min, ka visvairāk ar ĀCM saslimušo mežacūku pirmajā pusgadā konstatēts Stāmerienas un Ziru pagastā - katrā pa 13 inficētām mežacūkām. Tikmēr 11 saslimšanas gadījumi konstatēti Dzelzavas un Lendžu pagastā, savukārt 10 ar ĀCM inficētas mežacūkas atrastas gan Straupes, gan Kocēnu pagastā. Mazāk nekā 10 saslimšanas gadījumi pirmajos sešos mēnešos konstatēti Užavas, Jaunannas, Indrānu, Slampes un Jūrkalnes pagastos.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterināras uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga uzsver, ka lielākais drauds mājas cūku novietnēm ir meža cūkas, kurām raksturīga strauja populācijas atjaunošanās.
"ĀCM vīruss ir ļoti izturīgs dabā. Tas veicina infekcijas izplatību jaunos meža cūku baros, kas kļūst par vīrusa rezervuāru dabā. Slimas meža cūkas ir pastāvīgs drauds mājas cūkām, tāpēc PVD aicina mājas cūku turētājus stingri un pat sīkumaini sekot līdzi biodrošības ievērošanai novietnē. Mūsu pieredze liecina, ka tieši šķietami sīkumi ir visplašākie vārti vīrusa iekļūšanai novietnē," atzīmē Lamberga.
"Bior" vadošais pētnieks Aivars Bērziņš skaidro, ka atšķirībā no klasiskā cūku mēra, ĀCM izveidojušās antivielas dzīvniekiem imunitāti neveido un nepasargā tos no atkārtotas saslimšanas.
Vienlaikus viņš informē, ka "Bior" pētnieki Latviju pārstāv Eiropas Savienības (ES) finansētā ĀCM vakcīnas izstrādes programmā. Līdz šim veiktās pārbaudes un izmēģinājumi ļauj domāt, ka tuvā laikā varētu tikt radīta arī vakcīna, kas kļūs par risinājumu ĀCM apkarošanai.
Tikmēr Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Valters Lūsis norāda, ka saskaņā ar VMD datiem mežacūku skaits pēdējos gados ir vidēji 26 000 dzīvnieku.
Viņš uzsver, ka medības ir ļoti nozīmīgs faktors gan mežacūku populācijas kontrolē, gan ĀCM izplatības mazināšanā, jo mazinot mežacūku blīvumu, iespējams vājināt arī ĀCM izplatību.
"Medniekiem nepieciešams apzināties, ka dzinējmedības izsauc intensīvāku mežacūku pārvietošanos un tādējādi var ietekmēt arī ĀCM izplatību. Tāpēc ĀCM izplatības saasinājuma periodos, vietās, kur ĀCM jau konstatēts, dzinējmedību intensitāti uz laiku būtu nepieciešams samazināt un uzsvaru likt uz mežacūku gaides medībām," skaidro Lūsis, norādot, ka tādējādi netiek lieki provocētas slimās mežacūkas un veicināta veselo mežacūku saslimšana.
"Bior" informē, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ĀCM izplatības apkarošanas veicināšanai ir izveidojusi mājaslapu, kurā ir pieejami informatīvie materiāli par ĀCM un kā cīnīties pret šīs infekcijas izplatīšanos.
Jau ziņots, ka šogad pirmais ĀCM gadījums mājas cūkām tika konstatēts saimniecībā Gulbenes novada Stradu pagastā. Tāpat vīruss konstatēts divās saimniecībās Madonas novada Cesvaines pagastā un divās saimniecībās Krāslavas novada Robežnieku pagastā. Lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, līdz šim likvidētas 205 mājas cūkas.
Vienlaikus ĀCM šogad ir konstatēts 301 mežacūkai 23 Latvijas novados.
ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas.
"Bior" ir viens no vadošajiem pētniecības, laboratorisko izmeklējumu un zināšanu pārneses centriem Baltijā. Balstoties uz inovatīvām pētniecības metodēm, institūts rada praktiski pielietojamas zināšanas tādās jomās kā sabiedrības un vides veselība, pārtika, zivsaimniecība un veterinārmedicīna.