Vecās flotes nomaiņa un jauna investora piesaiste ir spilgtākie nacionālās aviosabiedrības airbaltic šogad izpildāmie darbi. Potenciālo ieguldītāju meklē konsultanti, taču ir arī citi iemesli, kāpēc airBaltic valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam varētu būt neskaitāmas tikšanās ārvalstīs. Tajā pašā laikā viņš ir airBaltic izpilddirektors. Līdz ar to Gausam (atšķirībā, piemēram, no padomes locekļiem) jāvada uzņēmuma administratīvais darbs ikdienā.
Raidījums de facto vairāku mēnešu garumā nofilmētais ļauj secināt, ka vislabāk atalgotā valsts amatpersona Latvijā miljonu nopelna, bieži vien strādājot tikai trīs līdz četras pilnas darba dienas nedēļā.
Ideja pētījumam radās šā gada martā. de facto notika intervija airBaltic birojā saistībā ar jaunatklāto reisu uz Liepāju. Gauss toreiz interviju atteica. Viņa vietā runāja lidsabiedrības pārstāvis saziņai ar presi. Šīs filmēšanas laikā de facto novēroja, ka Gauss darba vietu pameta jau ceturtdienā, dienas pirmajā pusē. Nav izslēgts, ka viņš devās kādā ar darbu saistītā braucienā. Tomēr situācija toreiz bija neveikla. Rezultātā de facto nolēma izpētīt, vai bieži Gauss savā darba laikā lido ar tiem reisiem, kas ved uz pilsētām, kas atrodas netālu no viņa īpašumiem Vācijā, Austrijā un Itālijā.
Gausa ģimene dzīvo netālu no Minhenes. Reisi no šīs Vācijas pilsētas uz Rīgu ir divas reizes dienā - pa dienu un vakarā. Arī pretējā virzienā ir tāds pats reisu skaits. Piemēram, lidmašīna no Minhenes ielido svētdienas vakarā. Līdz ar to Gauss jau pirmdien no rīta varētu būt savā darba vietā.
Taču de facto nofilmētais rāda, ka nedēļās, kad viņš nav komandējumos vai atvaļinājumā, Gauss izvēlas lidojumus darba laikā. Turklāt bieži vien Minhenē atgriežas jau ceturtdienā.
Gauss lidostā ierodas vienmēr vienā un tajā pašā laikā, un izmanto vienus un tos pašus reisus. Līdz ar to nebija grūti paredzēt, ka arī šonedēļ Gauss uz Latviju atlidos nevis svētdienā, lai laikus uzsāktu darba nedēļu, bet gan pirmdienā – pulksten divos dienā. "Es savu darba nedēļu uzsāku... Es strādāju visu nedēļu. Man ir tikšanās ne tikai šeit, bet arī Frankfurtē, Briselē un Minhenē," savu vēlo ierašanos darba vietā skaidro Gauss.
Reiss no Minhenes izlido desmitos no rīta. Pusstundu pirms tam sākas iekāpšana. Ja Gauss nemelo, tikšanās viņam bijusi agri no rīta. Taču maz ticams, ka katru pirmdienu. "Es strādāju Latvijā tad, kad man šeit ir darāmas lietas, bet kopumā es strādāju, kad tas ir nepieciešams. Es vadu lidsabiedrību un domāju, ka visi ar to ir apmierināti," tā Gauss komentē de facto pētījuma rezultātus.
de facto apzināja arī starptautisko pieredzi. Lidsabiedrību vadītājiem nākas bieži doties uz ārvalstīm, lai tiktos ar klientiem un akcionāriem. Taču maz ticams, ka šīs tikšanās visbiežāk notiek aviosabiedrības vadītājam ārvalstīs piederoša īpašuma tuvumā. Turklāt atbildēs de facto tiek uzsvērta nepieciešamība pēc iespējas vairāk laika pavadīt birojā, jo tieši klātienes komunikācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu uzņēmuma darbu ikdienā.
Pirms divām nedēļām Gausu uz trešo termiņu pārapstiprināja airBaltic valdes priekšsēdētāja amat . Valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis airBaltic, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš norāda, ka “mums svarīgi ir tie skaitļi un cipari, ko parāda kompānija, vai tiek izpildīts apstiprinātais biznesa plāns, vai viss notiek saskaņā ar to, vai ir plānotais pieaugums, vai tiek nomainīta flote. Šie visi apstākļi kopumā rūp. Tie ir neatsverami un būtiski Latvijas valstij un tās ekonomikai. Dotajā brīdī šie skaitļi ir pozitīvi”. Ozoliņam neesot svarīgi, vai Gauss strādā no mājām, vai ir uz vietas birojā: “Man ir svarīgi, lai tiek izpildīts tas darbs, saskaņā ar kuru tā persona ir algota.”
Taču veiksmes stāsts pēdējo gadu laikā tomēr ir nedaudz pārspīlēts. Gausa alga augusi daudz straujāk nekā uzņēmuma finanšu rādītāji. Piemēram, 2015.gadā airBaltic nopelnīja vairāk nekā 19 miljonus eiro. Toties pērn peļņa samazinājās par 94% – tikai nedaudz pārsniedzot miljonu. Savukārt aviosabiedrības apgrozījums pērn bija 286 miljoni eiro, kas ir tikai par 1% vairāk nekā gadu iepriekš. Tajā pašā laikā Gausa atalgojums airBaltic gada laikā pieaudzis par 19% – pārsniedzot vienu miljonu eiro.
Uz de facto jautājumu: ,"Vai Jums nešķiet, ka jums tiek pārmaksāts, un ka varētu atrast vadītāju, kurš strādātu šeit, nevis no mājām?" Gauss atbild, ka "es nestrādāju no mājām. Mājas man ir šeit. Es dzīvoju Rīgā, bet man ir vietas dzīvošanai arī citur. Jautājums par manu atalgojumu ir pārrunājams ar tām personām, kuri nosaka manu algu. Taču man nav iebildumu uzklausīt šos jautājumus, jo es strādāju visas nedēļas garumā. Ja jūs vadāt lidsabiedrību, jums nepārtraukti jābūt sasniedzamam pa telefonu neatkarīgi no tā, vai tā ir svētdiena vai sestdiena. Es veltu sevi lidsabiedrībai un tā strādā labāk nekā jebkad."
Sarunas laikā Gauss vairākkārt uzsvēra, ka viņš no mājām nestrādājot. Viņam ārvalstīs esot tikšanās. Pēc Gausa sacītā jāsecina, ka Minhene un tās apkārtne zināmā mērā kļuvusi par aviācijas Meku.
Tikmēr airBaltic padomes priekšsēdētājs interviju atteica. Padome ir tā, kas Gausu apstiprina amatā, lemj par viņa atalgojumu un vērtē paveikto. Taču uzdot jautājumus tai nebija iespējams. Tā vietā de facto saņēma paziņojumu visu padomes locekļu vārdā. Tajā nav analizēts Gausa paveiktais. Tāpat nav norādīts tas, vai padome ir informēta par Gausa iespējamo darbu no mājām. "Uzņēmuma padome airBaltic valdes locekļu darbu vērtē pozitīvi. (...) Atalgojuma fiksētā daļa ir noteikta atbilstoši tirgus apstākļiem, lai piesaistītu un noturētu augsti kvalificētus starptautiska uzņēmuma vadītājus. Mainīgā daļa ietver izmērāmus lielumus dažādās jomās - finanšu rezultāti, galvenie darbības rādītāji, klientu un darbinieku apmierinātība, pienesums Latvijas gaisa savienojamībai un citi,” paziņojumā norāda uzņēmuma padomes pārstāvji.
...
Trollis JT
Vārds