E-veselības brāķa iemeslus neizmeklēs, bet Belēvičs projektam pieprasa papildu 25 miljonus

Ja solītie pakalpojumi nedarbosies, iztērēto naudu nesegs Eiropa, bet tā būs jāmaksā no valsts budžeta. Lai gan nav skaidrs, vai sistēma vispār strādās, veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) jau tagad pieprasa vēl 25 miljonus, ko ieguldīt projektā, svētdien vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.Projekta pamatnostādnes un koncepcija tapa treknajos gados. Tolaik Veselības ministrija bija valdošās Tautas partijas kontrolē, pie ministrijas stūres bija Gundars Bērziņš un Vinets Veldre. Tolaik rēķināts, ka projektam vajadzēs 42 miljonus eiro.Koncepcija paredzēja  vienotā sistēmā apvienot visas medicīnas informācijas krātuves - no laboratoriju izmeklējumiem līdz pat pētījumu datu bāzēm un bibliotēkām. Tai jābūt ne vien lietošanā ērtai, bet arī uzticamai, lai sensitīvus personu veselības datus saglabātu drošībā.Vēriens bija plašs, tāpēc nolemts ieviest uzreiz 32 pakalpojumus trīs projektos. Ministru Ivara Eglīša (Tautas partija) un Baibas Rozentāles (Tautas partija) laikā izstrādātas projektu specifikācijas, bet 2010.gada aprīlī izsludināti trīs konkursi. Viens projekts bija saistīts ar e-receptēm, otrs - pieraksta sistēmas, nosūtījumu un darbnespējas lapas, bet trešais - elektronisko medicīnas karšu ieviešana, kurās redzami pacienta medicīnas pamatdati, diagnozes, izmeklējumi un cita informācija. Kad e-veselība nonāca līdz projektu stadijai, sākās nelaimju, kļūdu un problēmu virkne. Veselības ministriem Didzim Gavaram un Jurim Bārzdiņam (ZZS) bija citas prioritātes. Mainījās atbildīgās institūcijas, bet katra reorganizācija prasīja laiku. Mainījās arī projekta vadītāji un izpratne par sasniedzamo rezultātu, savukārt iepirkumu procedūras kavējās pārsūdzību dēļ. Uzvarējušie uzņēmumi no ierēdņiem nesaņēma skaidri formulētus uzdevumus. Projektu virzīja ar mērķi apgūt Eiropas naudu, bet lietderība palika otrajā vietā.E-recepšu, darbnespējas lapu un pierakstu sistēmas bija gatavas 2014.gadā, par gadu vēlāk, nekā plānots, taču arī tad tās nebija izmantojamas. Nepieciešams vēl programmēt papildinājumu, kas sistēmas ļautu savietot ar citām sistēmām, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta un sociālo dienestu sistēmām, kā arī nodrošinātu darbību aptiekās un ārstu praksēs. Arī šī sadaļa pārsūdzību dēļ aizkavējās. Šobrīd ar to nodarbojas Lattelecom technologies. Sākotnējais darbu pabeigšanas termiņš bija vasarā, bet tagad tas pagarināts līdz 28.novembrim. Vairs e-veselības ieviešanu atlikt nevar - janvārī tai ir jādarbojas ārstu, aptiekāru un pacientu datoros. Ja programma janvārī nestrādās, Latvija zaudēs līdz pat 11 miljoniem eiro.Visiem ārstiem, iestādēm un citiem sistēmā iesaistītajiem ir pienākums pieslēgties e-veselībai no nākamā gada 1.janvāra. Tomēr šo termiņu valdība tuvākajā laikā pagarinās vēl par pusgadu, jo sistēma joprojām nav gatava, mediķi nav apmācīti. Pirmajā pusgadā pievienošanās sistēmai būs brīvprātīga, tomēr tas neatbrīvo no pienākuma Nacionālajam veselības dienestam e-veselību pabeigt līdz janvārim, kas ir galējais termiņš. Tad Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ekspertiem jāspēj pārliecināties, ka programma pilnvērtīgi darbojas un ir sasniegti mērķi, kas definēti, pieprasot fonda naudu."Ja sistēma kopumā nedarbojas, nav pieejama un nav iespējams to nodrošināt, tad ir sliktākais gadījums – 100% neattiecināmība, un mēs zaudējam iespēju finansēt šo projektu no Eiropas Savienības fondiem," raidījumam _Nekā personīga _skaidro VARAM Investīciju uzraudzības departamenta direktors Artis Lapiņš.Sistēmu varēs pārbaudīt tikai tad, ja tai brīvprātīgi pieslēgsies ģimenes ārsti, slimnīcas un aptiekas. Nacionālais veselības dienests sola, ka tādi brīvprātīgie būšot. Dienests neatklāj, kuras projekta sadaļas ir riskantākās un cik lielu daļu no solītā nepaspēs savest kārtībā. Prioritāšu sarakstā ir e-receptes un darbnespējas lapas, taču arī pārējais – pieraksta sistēma un nosūtījumi - strādāšot. Darāmā vel daudz, bet cerība uz izdošanos esot.Tikmēr veselības nozarē strādājošajiem nav pārliecības, ka sistēma ir darbspējīga. "Mums nav pārliecības, ka tas produkts, kas ir izveidots, ir darbam gatavs. Līdz ar to mēs neredzam, ka tas uzlabos ārsta darbu, bet tieši otrādi – radīs sarežģījumus, turklāt arī pacientiem. Otra puse, par ko mums ir bažas, ir datu drošība. Ģimenes ārstiem būs jāievada sensitīvi dati par pacientiem. Kaut mums apgalvo, ka viss ir drošs, strādājot tajā sistēmā, kolēģiem tāda sajūta neradās," bažas pauda Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.Tikmēr veselības ministrs Guntis Belēvičs uzticas Nacionālā veselības dienesta solījumiem un ir pārliecināts, ka apdraudētos miljonus izdosies saglābt."Es šobrīd esmu salīdzinoši mierīgs par iznākumu, mums izdosies neiekrist neattiecināmajās izmaksās. Man bieži žurnālisti jautā, kāpēc es vainīgos nemeklēšu. Mums viņi nav jāmeklē. Mēs šos projektu esam tik detalizēti izanalizējuši, esam sataisījuši tabulas, katram posmam pretī termiņi, izpildītāji, atbildīgie, naudas summas. Ja gadīsies tāda situācija, ka kaut kādā apmērā valstij būs zaudējumi, mums ir zināms, kas par to ir nesis atbildību," pauda Belēvičs.Ministrs atzīst, ka programma nav ārstiem draudzīga, tai ir arī citi būtiski trūkumi.  To paredzēts uzlabot, atkal izmantojot Eiropas naudu."Mums ir skaidrs, kā varam šo produktu uzlabot, skaidri un gaiši novērst to būtiskāko trūkumu ar papildu līdzekļiem, kas būs nākamajā periodā. Šis būtiskākais trūkums ir, ka līdz šim nekad netika ieplānota pacienta identifikācija ar identifikācijas karti. Tas ir ļoti būtisks trūkums, un mēs zinām, ka tas ir jānovērš. Tas ļaus izvairīties no dažādu izmeklējumu dublēšanas. Tas ļaus ielikt pacientu sistēmas centrā," uzsvēra Belēvičs.Lai uzlabotu un papildinātu e-veselības sistēmu, kas līdz šim vēl nedarbojas, Veselības ministrija jau ir sagatavojusi vēlmju sarakstu nākamajā Eiropas naudas dalīšanas periodam. Sešiem projektiem ministrija prasa 25 miljonus eiro.