Vēl deviņdesmitajos gados vērienīgās ēkas būvniecības izmaksas tika lēstas vairāk nekā 200 miljonu latu apmērā. Tomēr tik liela summa tolaik šķita šokējoša. Tādēļ aprēķinus it kā pārskatīja un 2000.gadā tie samazinājās vairāk nekā uz pusi – līdz 87 miljoniem latu. Pēcāk gan publiski minētie skaitļi atkal pamazām auga, sasniedzot 100 miljonus.
„Tika komunicēts, ka ir būtiski samazinātas projekta izmaksas. Bet pēc būtības tika runāts nevis par visu projektu, bet par bibliotēkas ēku. (..) Tā ka tā bija vairāk tāda spēlēšanas ar sabiedrisko domu, sabiedrisko attiecību instrumentiem un mazāk komunicēšana pēc būtības,” norāda Sabiedrības par atklātību – Delna vadītājs Kristaps Petermanis.
Visbeidzot, toreizējai kultūras ministrei Helēnai Demakovai neslēpjot aizkustinājuma asaras, 2008.gadā tika paziņots par līguma slēgšanu ar būvniekiem par 135,2 miljoniem latu. Tagad politikas skatuvi pametusī Demakova šo laiku nevēlas atcerēties, jo lēmumi esot nākuši smagi. Tādēļ arī no komentāra kameras priekšā kādreizējā kultūras ministre kategoriski atsakās.
Bet vērienīgā Gaismas pils tikmēr tuvojas noslēguma fāzei un būves izmaksas pamazām, bet neatlaidīgi atkal pieaug. Pie līdz šim projektam iztērētajiem gandrīz 132 miljoniem latu nākamgad plānots pievienot vēl gandrīz 55 miljonus.
„Mēs sakām, ka bibliotēkas projekts kopumā izmaksā šie 187 miljoni latu. Tas nozīmē to, ka ar šādu te izmaksu summu tiek sasniegts rezultāts, tiek pabeigta un aprīkota bibliotēka. Tajā ir arī šie pārcelšanās izdevumi,” skaidro Kultūras ministrijas LNB projekta īstenošanas nodaļas vadītājs Indriķis Builis.
Tomēr tie vēl nav visi projekta tēriņi. Piemēram, infrastruktūras izbūve, kas savulaik gluži vienkārši izņemta no tāmes, tagad izrādās – maksā un nekur nav pazudusi. Turklāt, par spīti vairākkārt sludinātajiem konkursiem, izskatās, ka to galu galā būvēs tie paši lielās ēkas celtnieki.
Patlaban ministrija infrastruktūras pirmās kārtas izbūvei plāno aptuveni 11,5 miljonus latu. Šonedēļ arī beidzot pieņemts oficiāls lēmums par konkursa pārtraukšanu. Par tālāko ministrija cer beidzot vienoties janvārī, lai pavasarī varētu sākt intensīvus darbus. Jo tikai tādā gadījumā ir iespējams bibliotēku atvērt līdz 2013.gada beigām.
Tomēr nākamgad ierēķinātā nauda pietiks tikai pirmajai infrastruktūras kārtai. Arhitekti norāda – saskaņā ar Birkerta ieceri, tā nepieciešama, lai bibliotēka vispār varētu sākt darbu. Tikai pēc tam – nākamajās piecās kārtā – tiks domāts, piemēram, par autostāvvietām apmeklētājiem. Tāpat jāsakārto Daugavas krastmala ap abiem tiltiem. Pēdējās projekta daļas saistītas ar Akmens tilta iecerēto rekonstrukciju un AB dambja sakārtošanu.
„Ja mēs šobrīd sakām, ka tā pirmā [infrastruktūras] kārta varētu izmaksāt ap 12 miljoniem kopā ar visu uzraudzību, tad aprēķini saka, ka visu sešu kārtu kopējās izmaksas ir 46 miljoni, tā ir liela starpība. Tur arī šī pazemes stāvvieta, kas būtu priekšpusē, bet to tagad nav paredzēts realizēt,” atzīst KM pārstāvis.
Pārējo infrastruktūras objektu izbūve gan netikšot finansēta tikai no valsts līdzekļiem. Tomēr izmaksu ziņā jebkurā gadījumā tie atkal būs vairāki desmiti miljonu.
Neviens no projekta uzraugiem par tā kopējām izmaksām komentārus nesniedz. Arhitekti uzsver, ka seko līdzi tikai projekta risinājumiem no arhitektūras viedokļa. Savukārt Hill International pārstāvji, kuri projektam kā būvuzraugi piesaistīti jau kopš 1995.gada, atsakās no jebkādiem komentāriem bez saskaņojuma ar Kultūras ministriju.
Gaismas pils projektā gala izmaksas atgriezušās pie tiem pašiem 200 miljoniem latu. Neraugoties uz to, Kultūras ministrija nekavējas uzsvērt, ka šur tur izdevies pat ietaupīt. Piemēram, 8,8 miljonus latu saistībā ar būvniecības līgumā paredzēto izmaksu indeksāciju. Turklāt tagad ministrija atzīst, ka pirms ēkas būvniecības līguma noslēgšanas aprēķini bijuši pat vēl iespaidīgāki. Tolaik aplēses liecināja, ka izmaksas sasniegs vairāk nekā 258 miljonus. Kādēļ tad publiski visu laiku tiek runāts par 135 miljoniem, kas patiesībā aptver tikai un vienīgi ēkas celtniecības darbus, neviens gan atbildēt neuzņemas.