Latvijas dzelzceļa šefam grūtu izaicinājumu netrūks

februārī.Jaunais valdes priekšsēdētājs apliecina, ka turpinās veikt investīcijas LDz infrastruktūrā, kā arī lielāku vērību pievērsīs iekšzemes kravu pārvadājumiem. Par vienu no galvenajiem Bērziņa izaicinājumiem gan Latvijas Loģistikas asociācija, gan LDz arodbiedrība min rūkošo Krievijas ogļu kravu, kas pēdējos mēnešos samazinājušās par 17-20%, aizstāšanu ar citām kravām. To apzinās arī pats Bērziņš un stāsta, ka nesen vizītē Maskavā ticies ar Krievijas dzelzceļa pārstāvjiem un pārrunājis turpmāko sadarbību. Lai gan negatīvie faktori, kas ietekmē Krievijas kravu tranzītu cauri Latvijai, ir gan rubļa kursa kritums, kas šo tranzītu sadārdzina, gan kaimiņvalsts vēlme šīs kravas pārvadāt caur savām ostām, tomēr Bērziņš min, ka sarunas ar Krievijas dzelzceļu bijušas pozitīvas un varētu būt runa par zināma apjoma ogļu un naftas kravu piesaisti. Esot padomā arī cita veida kravas, taču līdz līguma parakstīšanai Bērziņš nevēlas konkretizēt, tieši kādas kravas tās varētu būt.LDz jaunais vadītājs arī noraida bažas par ģeopolitiskās situācijas slikto ietekmi un atzīst, ka LDz nekad neesot jutis nekādu politisku spiedienu no Krievijas dzelzceļa. Citi kravu piesaistes virzieni ir Ķīna, Kazahstāna un ASV. Kā vēl vienu svarīgu izaicinājumu Bērziņam Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš min "esošo izdevumu pārskatīšanu, jo mūsu dzelzceļa infrastruktūra ir viena no dārgākajām Eiropā. Piemēram, mūsu dzelzceļa uzturēšanas izmaksas ir divreiz lielākas nekā Zviedrijā." Pats LDz valdes priekšsēdētājs gan tam nepiekrīt, norādot, ka daudzviet Eiropā dzelzceļa infrastruktūras izmaksas līdz pat 90% dotē valsts, kamēr Latvijā to sedz tikai un vienīgi LDz. LDz arodbiedrības priekšsēdētājs Savelijs Semjonovs, lūgts vērtēt jauno valdes priekšsēdētāju, atbild īsi: "Mēs gribam rezultātu." Pats svarīgākais, lai rūkošā kravu apjoma dēļ netiktu zaudētas darbavietas.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 1.marta, numurā!