Tagad, kad ekonomika aug, katru gadu būtu jāiekrāj vismaz simts miljoni. Taču notiek pretējais. Tā vietā, lai palielinātu sociāla nodokļa maksātāju loku, valdība atbalsta nemaksātājus. Ja netiks atrasts veids, kā piespiest 200 – 300 tūkstošus sociālā nodokļa nemaksātāju veikt iemaksas, valdībai var nākties celt sociālo nodokli.
1996.gadā ieviestā pensiju sistēma paredz, ka sociālajā budžetā jābūt uzkrājumam, kas dod ienākumus un kalpo par drošības spilvenu krīzes situācijās. Tam būs jānovērš deficīts, kad sociālā nodokļa maksātāju paliks mazāk nekā pensiju saņēmēju. Līdzīgs modelis ir Zviedrijā. Tur uzkrājums ir divu gadu izmaksu apmērā. Latvijā tie būtu vismaz 4 miljardi eiro.
Pēc treknajiem gadiem 2009.gadā budžeta uzkrājums bija 1,3 miljardi eiro. Piecu krīzes gadu laikā tas saruka par miljardu. 2013.gada bija palikuši vairs tikai 266 miljoni. 2014.gadā uzkrājums sāka atjaunoties. Šobrīd sakrāts pusmiljards. Lai pensiju un pabalstu sistēma spētu nodrošināties nākamajām krīzēm, katru gadu jāiekrāj vismaz simts miljoni eiro.
Sociālā budžeta miljoni vienmēr kārdinājuši deputātus. Palielināt pensijas pirms vēlēšanām, vai mazliet iegrābties citu tikpat populāru problēmu risināšanai. Taču rezerves palielināšanai likumdevējam pietrūkst drosmes un, šķiet, arī prāta.
Sociālo budžetu visvairāk apdraud personas, par kurām nemaksā pilnu sociālo nodokli. Tādu ir trešā daļa no visiem strādājošajiem. Mikrouzņēmumu nodokļa režīmu ieviesa 2010.gadā. Taču jau drīz sākotnējā iecere ar nelielo, vienkārši administrējamo nodokli izvilkt mazos uzņēmējus no ēnu ekonomikas pārvērtās par nodokļu optimizācijas instrumentu. Lielas būvniecības, telekomunikāciju, grāmatvežu un juristu firmas savus darbiniekus atlaida un noslēdza līgumu kā ar patstāvīgiem mikrouzņēmumiem. Firmas ietaupīja tūkstošus, kas citādi būtu jāmaksā darba spēka nodokļos. Tie, kas maksāja visus nodokļus, zaudēja konkurences cīņā, tāpēc arī bija spiesti pielāgoties.
Saeima nolēma ierobežot mikrouzņēmumu ekspansiju, aizliedzot tiem darboties meža nozarē, būvniecībā, reklāmā un vēl 30 citās. Citiem noteica pakāpenisku nodokļa pieaugumu līdz 15 procentiem deviņu vietā. Ierobežojumiem bija jāstājas spēkā 2015.gadā. Taču pēdējā brīdī tos "noairēj" Zaļo zemnieku savienība un Nacionālā apvienība.
Lai neciestu sociālais budžets, Saeima izlēma, ka minimālās iemaksas no 2017.gada jāveic visiem strādājošajiem, arī tiem, kas strādā mikrouzņēmumos un nepilnas slodzes. Tagad arī šis risinājums noraidīts. Pagājušajā nedēļā, pēc Zaļo zemnieku savienības līdera Aivara Lemberga uzklausīšanas, premjers Māris Kučinskis šo lēmumu atzina par sliktu. Saeimā tagad steigā tiek virzīts likums, kas paredzēs pacelt mikrouzņēmumu nodokli līdz 15 procentiem, lielāko daļu no iekasētā novirzot sociālajam budžetam.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) apgalvo, ka nodokļa palielināšana sociālajā budžetā ienesīs tos pašus 70 miljonus, ko būtu ienesis likums par obligātajām sociālajām iemaksām.
Tomēr viss nav tik rožaini, kā finanšu ministre stāsta. Pensiju sistēmas modelētāji Labklājības ministrijā aprēķinājuši, ka 2019.gads sociālajam budžetam būs smags. Bedri radīs pensiju palielinājums, pieaugošais pensiju saņēmēju skaits. Aug arī slimības, māmiņu un bezdarbnieku pabalstos izmaksātās summas. Kučinska atceltais likums par obligātajām sociālajām iemaksām nodrošināja, ka rezerves augtu par 25 miljoniem, kas jau tā ir krirtni par maz. Taču obligāto iemaksu aizstāšana ar mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielināšanu rezervi neveidos vispār. Tieši pretēji. 2019.gadā pensiju un pabalstu izmaksāšanai būs jātērē 25 miljoni no iekrātās rezerves. Kas sociālo budžetu piemeklēs 2020.gadā un nākamajos gados, vēl nav zināms.
Lai izvairītos no sociālā budžeta krīzes, ir trīs iespējas. No pirmās iespējas - likt visiem strādājošajiem maksāt sociālo nodokli no minimālās algas, Māra Kučinska valdība jau ir atteikusies. Paliek vēl pensiju un pabalstu samazināšana vai sociālā nodokļa celšana tām divām trešdaļām strādājošo, kas jau to maksa pilnā apmērā.
Lai pildītu līdzšinējās saistības un atjaunotu rezervi pa 100 miljoniem eiro gadā, nodoklis būtu jāceļ par 3,5 procentpunktiem. Sociālais nodoklis tad būtu nepilni 38 procenti.
Liela daļa no mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un tie, kas iemaksas veic no nepilnas minimālās algas, nemaz neapzinās, ka viņiem nepienāksies ne slimības, ne bezdarba ne invaliditātes pabalsti, pārliecināta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktore Inese Šmitiņa.